Kā pastāstīja biedrības projektu vadītāja Ilze Apsiņa, Butāna ir visai mistiska vieta, un līdz tai ir grūti nokļūt. Te valdošās reliģijas ir Tibetas budisms un Bona reliģija. Uz Rīgu brauks astoņi butāniešu Bona reliģijas mūki, kas rādīs Maskoto deju (mistiska mūku deja) un sakrālos mūku rituālus.
Apatani (apatani) etniskā grupa dzīvo Arunančāla Pradešā – Indijas ziemeļaustrumu nostūrī, kas administratīvi pieder Indijai, bet patiesībā ir kā cita pasaule. Šis Dienvidhimalaju nostūris atrodas krustcelēs starp Birmu, Tibetu un Mjanmu Šai tautai ir savs Saules un Mēness kults (Donjipolo), viņu reliģija balstās šamanismā. Apatanu tautai piederīgos atpazīst pēc izsmalcinātajiem tetovējuma zīmējumiem un deguna riņķīšiem. Kā pastāstīja I. Apsiņa, šo tautu Rīgā pārstāvēs sievu grupa, kas dziedās apatanu folkloru, kā arī īsts šamanis Rampo, kurš rādīs šamaņa rituālās dejas.
Kā visunikālākos viesus šajā dienā organizatori piesaka kalaši etnisko grupu, kas dzīvo Čitrālā (Chitral) – Pakistānas un Afganistānas pierobežas zemē, kas līdz 1970. gadam (līdz pievienošanai Pakistānai) bija neatkarīga karaļvalsts. “Viņu tradicionālais apģērbs, valoda un tradīcijas nelīdzinās nevienai citai šī reģiona tautai. Viņiem ir sava reliģija un tautas joprojām cienīta un godāta karaliskā ģimene, kuras pārstāvji ir gan Pakistānas gan Afganistānas valdībās. Čitrālas mūziķi līdz šim nekad nav bijuši ārpus savas zemes un uzstājušies uz skatuves,” klāstīja I. Apsiņa. Šī būs pirmā kalašu kultūras saskarsme ar Eiropas kultūru. Savā priekšnesumā viņi parādīs daļu no sava eposa par mīlestību un harmoniju.