Starp skaistumu un asinīm

maijā. Savukārt kā šī iestudējuma režisors Žagars lepojas, ka izdevies sapulcēt spilgtu radošo komandu. Iestudējuma rota ir Latvijas spožais, starptautiski slavenais soprāns Marina Rebeka, kurai šī būs debija Lučijas lomā. Uz dzimtās Operas skatuves viņa parādījās jau starptautiski atzītas, publikas un kritiķu ļoti mīlētas mākslinieces statusā un pie mums Rīgā ir jau nodziedājusi trīs lomas: Violetu (Traviata), Mikaēlu (Karmena) un Adīnu (Mīlas dzēriens). Žagars cer viņu redzēt šīs operas titullomā arī nākamsezon paredzētajās LNO viesizrādēs Maskavā.Lučijas lomā redzēsim arī viešņu no Marijas teātra, vienu no Krievijas spožākajiem jaunajiem koloratūrsoprāniem Olgu Pudovu. Viņa ir vairāku starptautisku konkursu laureāte ar strauju starptautisku karjeru, šovasar debitēs Zalcburgas festivālā. Titullomu gatavo arī Sonora Vaice, kura to spoži atveidoja iepriekšējā iestudējumā. Grūto tenora Edgardo partiju atveidos šajā lomā jau pieredzējušais, latviešu skatītājiem pazīstamais ukraiņu tenors Dmitrijs Popovs (Marinas Rebekas dzīvesbiedrs), kā arī turku tenors Murats Karahans, kuru A. Žagars ar savu padomnieku A. Maskatu noskatījuši Stambulā ļoti sarežģītajā Dž. Rosīni operā Muhameds II. Nākamsezon, iespējams, iesaistīsies arī LNO tenors Andris Ludvigs. Enriko lomā iejūtas Jānis Apeinis un Viktors Korotičs, Raimondo lomu atveidos Krišjānis Norvelis un Iļja Banniks no Marijas teātra, kurš šeit jau dziedājis Gremina lomu Jevgeņija Oņegina iestudējumā. Nelielajās tenoru lomās Artūro un Armāno iemēģinās arī jaunos tenorus Daini Skuteli, Andri Kipļuku un Ansi Tālbergu.Uz Musolīni ItālijuAndreja Žagara veidotajā Gaetāno Doniceti operas Lucia di Lammermoor iestudējumā operas darbība, kas libretā risinās XVI gs. beigās, pārcelta uz pagājušā gadsimta 30. gadu Itāliju, kurā valda Benito Musolīni fašistiskais režīms.Operas sižets balstīts Valtera Skota populārajā romānā Lammermūras līgava par nežēlīgu naidu starp divām Skotijas dzimtām XVII gadsimta beigās. Cīņā par bagātību un varu trauslās Lučijas sapņi par laimi un mīlestību tiek samalti putekļos. Lucia di Lammermoor ir Doniceti visslavenākā opera, tās galvenās varones ārprāta aina ir spoža opermūzikas pērle. Ar tik skaistu mūziku, ka pat grūti noticēt vēstījumam - Lučija ārprāta lēkmē tikko nogalinājusi sev uzspiesto, nemīlamo vīru.A. Žagaram licies banāli Lučiju rādīt ar asins lāsēm notraipītā naktskreklā un apgalvot, ka viņa sajūk prātā tikai tāpēc, ka cietsirdīgais, sliktais brālis, kurš zaudējis mantību, ar viltu izprecina Lučiju nemīlamam vīram. «Mēs meklējām laiku, kurā politiskā sistēma un vara lemj par cilvēku likteņiem vairāk nekā miera apstākļos. Kas ir tas lielais spēks, kas pakļauj Enriko un liek viņam manipulēt ar ģimenes locekļiem? Un kur sakņojas Lučijas bailes?» Pēc Žagara domām, trauslo, emocionālo Lučiju līdz ārprātam noved atmosfēra, kas valda valstī. «30. gados Musolīni, Staļina, Franko vai Hitlera varai netīkams cilvēks pēkšņi pazuda vai nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, no kuras neiznāca.» Scenogrāfs Andris Freibergs, videomāksliniece Katrīna Neiburga un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka iedvesmojušies no Musolīni laika arhitektūras, vides, simboliem, ikonām un no 30. gadu elegantās modes, kas izteikti uzsver sievišķību.Psiholoģiskā laušanaOpera skaisti sākas un slikti beidzas: jaunā meitene Lučija pakāpeniski tiek salauzta, līdz sajūk prātā, nogalina sev uzspiesto vīru un arī pati mirst. Arī viņas mīļotais izdara pašnāvību. Iestudējuma diriģents, vācu diriģents Kristofs Štillers, uzsver, ka «komponists Doniceti atrodas uz robežas starp tipisko belkanto operu un psihodrāmu, kādas rakstīja Verdi. Mūzikas romantiskais skaistums it kā neatbilst tam, ko mēs redzam,» paskaidro iestudējuma diriģents Kristofs Štillers.Gatavojoties lomai, Marina Rebeka iedziļinājusies gan Valtera Skota romānā, gan daudzos citos avotos. «Ir ļoti nozīmīgi izpētīt stāvokli, no kura sākam: kādu Lučiju ieraugām pirmoreiz. Viņa ir jauna, iemīlējusies sieviete, kurai visa pasaule mirdz rozā krāsās, jo viņa ir cerības, ticības un mīlestības pilna. Taču viņa ir arī hiperjūtīga. Pie ārprāta viņu noved ļoti dziļi pārdzīvojumi un garīga salaušana,» tā M. Rebeka.