Trīs Dārziņskolas audzēkņiem uzvaras sitaminstrumentālistu konkursā Itālijā

Vibrafona specialitātē vidējā vecuma grupā pirmo vietu (no divām pirmajām) ieguva Jānis Bombizo. Viņi visi ir Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi un mācās pie skolotājas Dzintras Knābes, kurai ir ilggadēja Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestra sitaminstrumentu māksliniece. Pirms gada šādā pašā konkursā Itālijā vecākajā grupā, spēlējot marimbu, triumfēja Guntars Freibergs. Šogad viņš uzvarēja prestižo starptautisko Zalcburgas marimbas konkursu. Visi šie jaunieši ir varonīgi guvuši panākumus, spēlējot tādus instrumentus, kādu skolā nemaz nav, jo piecu oktāvu marimba un kvalitatīvs vibrofons ir unikāli. "Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kurā mācās Latvijas spožākie jaunie talanti, nākamie starptautiski atzīties mūziķi, jau gadiem nav kvalitatīva vibrofona. To, kas tur ir, nav iespējams vairs saremontēt - vairs nevar ne noskaņot, ne citas tehniskas problēmas atrisināt. Tā tas ir jau gadiem – vēl kopš es pati tur mācījos pirms desmit gadiem. Otra bēdīgā lieta ir marimba - pirmkārt tā, kas tur vēl apbrīnojamā kārtā stāv, knapi turas kopā un vairs neatbilst mūsdienu marimbas repertuāra prasībām: diapazons par mazu, marimba ir atskaņojusies un arī nav vairs remontējama, jo vienkārši jūk ārā," stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra situminstrumentu mūziķe un mūzikas pedagoģe Elīna Endzele, kura pati ir starptautisku konkursu laureāte. Jau gadiem E. Dārziņa mūzikas skolas vadība nav spējusi rast līdzekļus kvalitatīvu sitaminstrumentu iegādei, vismaz 20 gadus neesot pirkti lielie instrumenti - marimba, vibrofons, timpāni u.c. Tā kā Dārziņskolā mācās jaunieši ar ārkārtīgi izteiktu vēlmi kļūt par īstiem mūzikas profesionāļiem un iet līdzi laikam, viņi paši ir iegādājušies sev mūzikas instrumentus — Juris Āzers ir nopircis Marimba One, un Jānis Bombizo - Musser firmas vibrofonu. "Tas ir brīnišķīgi, ka viņiem ir bijusi tāda iespēja šos instrumentus iegādāties, un momentāli arī redzami rezultāti viņu darbam un ieguldītajiem līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Tomēr - ko lai dara pārējie audzēkņi, kam šāda iespēja iegādāties instrumentu par saviem līdzekļiem nav, un skolā mūsdienu prasībām atbilstoši instrumenti arī vairs nav?" jautā E. Endzele. Viņasprāt, tas ir absurds, ka skola ar tik lielu talantīgo audzēkņu daudzumu instrumentu ziņā ir visnabadzīgākā. To diemžēl redz uz vietējo konkursu skatuvēm, kur katra skola brauc ar savu sitaminstrumentu arsenālu. "Esmu dzirdējusi audzēkņus sarunājamies par to, uz kuru skolu iet stāties - uz Dārziņiem vai Mediņiem. Esot jāiet uz Mediņiem, jo tur ir labi instrumenti, un tur tiešām ir!" atzīst E. Endzele.