Žūrija izveidota no muzikologiem un mūzikas žurnālistiem, pieredzējušiem mūziķiem un attiecīgā biznesa pārstāvjiem, kurus pieaicina organizatori – Latvijas Mūzikas producentu apvienība (LaMPA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) –, uzskatot, ka tieši šie cilvēki varēs objektīvi novērtēt iesniegtos ierakstus. Kārtējo reizi ir slēgta hiphopa nominācija, jo šī žanra pārstāvji iesnieguši mazāk nekā trīs ierakstus, turklāt ne reizi vien ir izteikuši viedokli, ka Gada balvas žūrija nav gana kompetenta, lai vērtētu hiphopu, kam tiek rīkota neatkarīga balva ar savu ceremoniju. Ir arī citas alternatīvas – 2012. gada nogalē pirmo reizi savas gada balvas sadalīja populārā kroga Aptieka mūzikas mīļotāju komūna, ik gadu klubā _Melnā piektdiena _tiek piešķirtas arī Latvijas metāla mūzikas balvas, taču šogad pirmo reizi smagā roka un metāla mūzikas albuma nominācija būs arī _Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas _sarakstā.
Tas ir viens no jaunievedumiem, par ko pirms vērtēšanas sākuma tika nolemts kopā ar žūrijas pārstāvjiem, kas pērnā gada nogalē tika aicināti piedalīties ierakstu sadalīšanā pa kategorijām. Ieviestas vēl vairākas nominācijas, kas ļaus izvairīties no dažiem līdz šim strīdīgiem jautājumiem. Piemēram, jautājums, kā nošķirt roku no popa, kur visvairāk pretrunu izpelnījusies Latvijas populārākā grupa Prāta vētra, atrisināts, ieviešot poproka albuma nomināciju, kurā jelgavniekiem līdzās labi ieguļas citas slavenības – Astro’n’out un Aija Andrejeva. Ieviesta arī autordziesmu albuma kategorija, kas atrisinās līdz šim neskaidro jautājumu, kur likt tos dziesminieku albumus, kas nav ne īsti folks, ne roks vai pops. Un arī šeit pretendenti ir ļoti dažādi – jaunās paaudzes pārstāvji Goran Gora un El Mars ir līdzās vecmeistariem Uldim Stabulniekam un Haraldam Sīmanim.
No akadēmiskās mūzikas atsevišķi šogad izdalīta kora un vokālo grupu mūzika. Sen bija laiks ievest arī elektroniskās mūzikas un džeza albumu nominācijas, kas nu ir noticis, bet joprojām problēmas vērtēšanā ir alternatīvajā mūzikā, kur ir trīs lieliski, bet ļoti dažādi albumi – ej nu tiec gudrs, vai pēdējā vietā jāatstāj Sus Dungo, Oranžās brīvdienas vai Satellites LV? Milzīgs ir debitantu pieplūdums – pavisam tika iesniegti 24 ieraksti, un jau balsošanas gaitā žūrijas vidū kā ik gadu bija diskusijas, vai šeit drīkst atrasties mūziķi, kuri pazīstami jau gadiem, bet līdz savam pirmajam albumam tikuši tikai pērn.
Kopējais iesniegto albumu skaits – gandrīz 90 – ir krietni lielāks nekā iepriekšējos gados, jo balva kļuvusi pieejamāka arī mūziķiem, kuriem aiz muguras nav ierakstu kompāniju vai kādu citu finansiālu atbalstītāju, – dalības maksa ir samazināta līdz 15 latiem, turklāt ierakstus var iesniegt arī elektroniskā formātā. Ne vien tajos gadījumos, kad taustāmā formāta nav bijis vispār, bet arī tad, ja rūpnieciski saražotos diskus iesniegt vērtēšanai licies izšķērdīgi vai tirāža ir bijusi neliela, un tie gluži vienkārši gandrīz jau izbeigušies. Tiesa gan, daži žūrijas pārstāvji ir izteikuši viedokli, ka taustāmais produkts ar dizaina pievienoto vērtību viņus uzrunā vairāk nekā skaņas failu mape datorā un tas var ietekmēt arī vērtējumu, bet ar to dalībniekiem bija jārēķinās jau laikus.
Tagad, kad nominēto saraksts ir zināms, atliek izteikt minējumus un slēgt derības, kas būs tie laimīgie, kuri, prieka asaras no vaigiem slaukot un žņaudzījot saņemtās balvas no uztraukuma sasvīdušajās rokās, teiks pateicības vārdus no Latvijas Nacionālā teātra skatuves Mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā 26. februārī.