Sākot jauno sezonu, VSIA Latvijas koncerti paspārnē esošajiem kolektīviem – valsts kamerorķestrim Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio korim un Latvijas Radio bigbendam – radošo plānu ir daudz, taču pāri klājas draudīgi dzīves realitātes mākoņi – hronisks naudas trūkums. Preses konferencē vēstot par bīstami ieilgušo situāciju, to vislakoniskāk un precīzāk raksturoja vārds "nabagmāja". Īpaši kliedzošs ir mūziķu mazais atalgojums, kura dēļ viņi ir spiesti pārstrādāties vairākos darbos vai pat mainīt profesiju, vai pārcelties uz ārzemēm, savukārt vecāki arvien kritiskāk izvērtē, vai vispār sūtīt bērnus mūzikas skolā… "Kad bijām laimīgi atbraukuši no Amsterdamas Concertgebouw koncerta, kurā uzstājās Sinfonietta Rīga, es vienu no mūziķēm satiku lielveikalā. Viņa ir spiesta strādāt tur tāpēc, ka par orķestra mūziķes algu īsti iztikt nevar. Nevienā valstī, kas sevi uzskata par kultūras valsti, tā nevar notikt, jo profesionālam mūziķim ir jāstrādā mūzikas kolektīvā, viņam ir jāvelta laiks, lai viņš varētu sevi pilnveidot, lai pēc tam, kad klausītāji atnāks uz koncertu, viņš varētu pilnvērtīgi izpildīt to, ko mēs no viņa gaidām," situāciju raksturoja VSIA Latvijas koncerti vadītājs Guntars Ķirsis. "Faktiski pa visiem šiem gadiem kļūst arvien sliktāk, un tas saistīts ne tikai ar orķestrantu atalgojumu, bet arī ar orķestra budžetu kopumā. Tāpēc es katra vārda galā saku – es ceru, ka mēs varēsim izdarīt to, es ceru, ka mēs varēsim izdarīt arī to un to, un to. Tāda ir situācija patlaban," atzina orķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. Teiktais attiecas arī uz koncertu budžetu. Piemēram, izdevniecības ir teju trīskāršojušas maksu par nošu īri, taču orķestra budžets nav palielinājies gadu gadiem.
Ļoti jūtams, piemēram, ir mūziķu trūkums konkrētās instrumentu grupās. Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags uzsvēra, ka situācija šajā ziņā jau ir katastrofāla: "Ja kāds no bigbenda mūziķiem kaut kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties koncertā, tad paņemt vietā vienkārši nav ko. Jo uz nepilniem diviem miljoniem principā otru tāda līmeņa pirmo trompeti Latvijā, kāds, piemēram, mums ir Andris Augstkalns, mēs nevaram sameklēt." Tā ir ar lielāko mūziķu daļu. "Īstenībā šobrīd nav neviena, kurš būtu aizbraucis uz ārzemēm mācīties un pēc tam atbrauktu atpakaļ un teiktu, ka gribētu šeit spēlēt," pauda Guntars Ķirsis.
"Ziepes ir lielas," teica Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Šajā kontekstā šķiet paradoksāli, ka oktobra sākumā notiks prestižā britu žurnāla Gramophone gada balvas pasniegšana un Latvijas Radio koris ir tai izvirzīts, kamēr pašu mājās valda neziņa par to, kas notiks tuvākajos mēnešos, kad sāksies ziemas rēķinu sezona.
Latvijas Radio koris Gramophone gada balvai ir izvirzīts par ierakstu John Cage. Choral Works (2022, Ondine) kategorijā Labākais kormūzikas albums. Gramophone balva akadēmiskajā mūzikā tiek pielīdzināta Oskaram kino un amerikāņu Grammy. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad Latvijas Radio kora sniegums izraudzīts Gramophone balvai: Sigvarda Kļavas vadībā ieskaņotais ukraiņu skaņraža Valentīna Silvestrova mūzikas albums To Thee We Sing tai tika izvirzīts jau 2016. gadā. Somu ierakstu izdevniecībā Ondine iznākušie Latvijas Radio kora albumi jau vairākkārt ir iekļuvuši arī Grampohone mēneša izlasē.
Gan Nīderlandē, gan Rīgā
Latvijas Radio koris ir vismobilākais no Latvijas koncertu paspārnē esošajiem kolektīviem. Šoruden no 9. līdz 17. oktobrim koris Sigvarda Kļavas vadībā dosies koncertturnejā uz Nīderlandi, kur astoņos koncertos atskaņos vairākas programmas. Koncertos skanēs viens no XX gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem – ģeniālā melodiķa Sergeja Rahmaņinova Vesperes, kuru ieskaņojumu LR kora sniegumā prestižais izdevums Gramophone atzinis par 2013. gada februāra labāko ierakstu, bet Amerikas radiostacija NRP to iekļāvusi 25 gada labāko albumu sarakstā. Programmā ir arī Antona Bruknera sakrālās motetes, kuru interpretācija izdevniecības Ondine albumā izpelnījusies augstu novērtējumu izdevumos Gramophone, BBC Music Magazine un Classica. Skanēs arī Džeimsa Makmilana, Arvo Perta, Ģerģa Ligeti, Fransisa Pulenka, Svena Dāvida Sandstrema un Olivjē Mesiāna opusi. Latviešu mūziku pārstāvēs Pētera Vaska kora balāde Zīles ziņa un Ērika Ešenvalda Piliens okeānā.
Tuvākā Latvijas Radio kora uzstāšanās dzimtenē notiks koncertu ciklā Sakrālie dziedājumi Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 28. septembrī. Diriģents Kaspars Putniņš un ērģelnieks Aigars Reinis pievērsušies XX gadsimta franču garīgajai mūzikai. Programmā iekļauts Morisa Diruflē Rekviēms, Olivjē Mesiāna vienīgā ar liturģisku tekstu sacerētā motete O sacrum convivium, Fransisa Pulenka motete Salve Regina un Šarla Turnemīra virtuozā ērģeļu improvizācija Ave Maris Stella.
Sākums – ar Kseniju Sidorovu
Orķestris Sinfonietta Rīga 18. sezonas atklāšanas koncertos 22. septembrī Lielajā ģildē un 23. septembrī Valmierā muzicēs kopā ar pasaulslaveno akordeonisti Kseniju Sidorovu. Normunda Šnē vadītajā programmā iekļauti Sergeja Ahunova skaņdarbi (arī speciāli Ksenijai Sidorovai tapis jaundarbs, kas beidzot sagaidīs pirmatskaņojumu), Jozefa Haidna Simfonija Remažorā, Erki Svena Tīra Phantasma un Ondržeja Adameka Ca tourne ca bloque. Normunds Šnē uzsver, ka līdzās sezonas redzamajai daļai – koncertiem – daudz tiks darīts sezonas "neredzamajā daļā", ko veido ieraksti un koncertēšana ārzemēs. Principiāls jaunums un vērtīgs ieguvums ir ilgstošas sadarbības līgums ar daudzpusīgo mūziķi Jērgu Vidmani: 2024. gada sākumā pasaulslavenais vācu klarnetists, diriģents un komponists kļūs par Sinfonietta Rīga māksliniecisko partneri uz trim gadiem. Šo izcilo notikumu Latvijas mūzikas dzīvē orķestris atzīmēs ar krāšņu inaugurācijas programmu 2. februārī Lielajā ģildē un 3. februārī Liepājas koncertzālē. Par sezonu vairāk informācijas: www.sinfoniettariga.lv.
No Amerikas līdz Paulam un Ozolam
Latvijas Radio bigbends (LRB) sezonu sāks ar Amerikas džeza vakaru Spīķeru koncertzālē 5. oktobrī plkst. 19. Amerikas džeza vakaru koncertsērijā klausītāji tiek aicināti atskatīties uz bigbenda žanra zelta mantojumu un nozīmīgākajām Latvijas un pasaules džeza personībām. Gaidāmais koncerts būs veltījums trim pianistiem, džeza leģendām un jaunu ceļu aizsācējiem, – Džo Zavinulam, Čikam Koream un Hērbijam Henkokam. "Viņus varētu saukt par savas paaudzes džeza, īpaši taustiņinstrumentu mūzikas, dižgariem. Viņi ir piedalījušies XX gadsimta septiņdesmito un vēlāko gadu Amerikas džeza renesansē. Hērbijs Henkoks kā postbopa skaņas arhitekts, Džo Zavinuls kā jazz fusion radītājs, bet Čika Koreas radītie skaņdarbi jau uzskatāmi par džeza mūzikas standartiem," stāsta LR bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags. LRB godinās šo mākslinieku daiļradi kopā ar spilgtiem jaunās paaudzes Latvijas džeza mūziķiem – vibrofonistiem Miķeli Dzenušku un Ēriku Miezi un pianistu Edgaru Cīruli, kuri komponējuši jaundarbus LR bigbendam.
Turpat 30. novembrī koncertā Latvijas Radio bigbends un Aija Vītoliņa. Nordic Jazz izskanēs gan trīs Baltijas un Ziemeļvalstu jauno komponistu bigbenda kompozīciju konkursa finālistu skaņdarbi, gan Andra Buiķa koncertprogramma LR bigbendam un Aijai Vītoliņai.
Ziemassvētku koncertā LRB muzicēs kopā ar Maestro Raimondu Paulu, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Rīgas Doma zēnu kori diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā. Rēķinoties ar lielu publikas interesi, šis koncerts notiks divas reizes vienā dienā – 21. decembrī Lielajā ģildē plkst. 16 un plkst. 21. Programma iecerēta kā atskats uz Maestro kormūzikas daiļradi un ciklu Pērļu zvejnieks. Skanēs arī Raimonda Paula instrumentālās kompozīcijas, populāras Ziemassvētku melodijas un svētku popuriji.
Šī gada nogalē 28. decembrī Arēnā Rīga norisināsies visu laiku vērienīgākais Ozola priekšnesums kopā ar Latvijas Radio bigbendu un virkni pazīstamu viesmākslinieku.