Valsts meži visvairāk atbalsta savu kori

Lielākoties kolektīvi cīnījās par līdzekļiem dalībai starptautiskos festivālos, konkursos, mūzikas ierakstu izdošanai, kas ir mērķprogrammā izvirzītās prioritātes. Tomēr noteikumi paredz arī īpašu atbalstu mežu darbinieku kolektīviem. «Jau veidojot šo mērķprogrammu, tika skaidri un gaiši ierakstīts, ka meža nozares kolektīvi ir prioritāri,» Dienai skaidro LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, kurš līdz ar Zemkopības ministrijas pārstāvi bija arī naudas dalīšanas komisijā. Līdz LVM dibināšanai 1999. gadā kori Silvicola finansiāli atbalstīja Valsts meža dienests, to turpina darīt LVM. Jāpiebilst gan, ka Silvicola ir arī viens no Rīgas kultūras centra Imanta paspārnē esošajiem amatierkolektīviem. Tā vadītāja un divu diriģentu atalgojumu sedz no Rīgas pašvaldības budžeta.T. Kotovičs uzsver, ka vīru koris Silvicola (mākslinieciskais vadītājs ir Aivars Opincāns) ir unikāls kolektīvs, kurā dzied cilvēki no visas Latvijas. Kori dibināja 1980. gadā, atsevišķus mežrūpniecības saimniecību vīru vokālos ansambļus apvienojot vienā korī. Reizi mēnesī koris ierodas izraudzītā pilsētā vai lauku kultūras namā, kur mēģina un sniedz koncertu. Silvicola regulāri koncertē Latvijas ciemos un pilsētās, piedalās dažāda mēroga konkursos, festivālos.«Koris prasīja naudu konkrētām lietām - viņi brauks uz vīru koru pasākumu un Dziesmu svētkiem Amerikā,» stāsta konkursa komisijas locekle, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Linda Rubena. «Valsts mežu vienīgais lūgums bija atbalstīt šo kori, cik iespējams, maksimāli.»Savukārt muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kas arī piedalījās šī konkursa komisijā, situāciju vērtē ļoti negatīvi: «Tas ir uzskatāms piemērs un sekas tam, ka politiskā līmenī tiek pieļauta Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta «lāpīšana» ar labvēlīgu valsts uzņēmumu, šai gadījumā Valsts mežu ziedotajiem līdzekļiem. Lai arī šī nauda kopumā paglāba lielu daļu visnozīmīgāko kultūras projektu gandrīz visās nozarēs, šajā konkrētajā - amatierkoru un deju kolektīvu atbalsta programmā - piešķīrumu rezultāts izskatās vairāk nekā divdomīgs, lai arī atbilst konkursa nolikuma prioritātēm. Pēc savas būtības tas nebija Kultūrkapitāla fonda konkurss.» Viņasprāt, šādas situācijas var mainīt vienīgi ar principiālu Valsts Kultūrkapitāla finansējuma modeļa maiņu, atgriežoties pie citiem avotiem - vai tie būtu līdzekļi no Kultūras ministrijas budžeta, vai no akcīzes nodokļa ieņēmumiem vai tamlīdzīgi, bet ne konkrētu uzņēmumu ziedojumi.Kora Kamēr… direktore Kristīne Zvirbule, kuras divi iesniegtie pieteikumi konkursā guva daļēju atbalstu, zināja konkursa prioritātes un augstu vērtē atbalstu vīru koriem, tomēr līdzekļu neproporcionālā sadale bijis pārsteigums. «Paturot prātā prioritāti, tomēr jāsaglabā kritiska izvērtējuma moments un fakts, ka KKF ir uz konkursu principa balstīta finansējuma sadales iestāde,» viņa saka. «Rodas jautājums - vai piešķirto atbalsta apjomu noteica projekta pieteikuma daudzkārt pārākā kvalitāte, kolektīva mākslinieciskie sasniegumi vai tikai fakts, ka kolektīvam ir saistība ar meža nozari?»