Ar alus pudeli rokās apsēsties pirmajās rindās un, līgojoties ritmā, dziedāt līdzi Pūces etnogrāfiskā orķestra koncerta laikā nesanāks. Leģendārās grupas Marana dibinātājs, komponists Valts Pūce 2006.gadā sapulcināja izcilus latviešu folklmūziķus un nodibināja orķestri, kas spēlē latviešu tautasdziesmas mūsdienīgā apdarē. Pūce vēlējās uzrunāt klausītājus, kuriem mūzika nozīmē ko vairāk par jautru izlēkāšanos. "Es gribēju, lai viņi ieklausās vārdos un domā līdzi. Mūsdienās tas ir ļoti grūti," komponists saka. Šosestdien viņš kopā ar world music grupām no Austrijas, Irānas, Senegālas uzstāsies Sapņu fabrikā. Savukārt, svētdien Origo folkmūzikas festivāls piedāvā visas dienas garumā folka koncertus un radošās darbnīcas pašā tirdzniecības centrā.
Negrib kāpostiādi
Vēlēšanās izveidot folkmūzikas orķestri Pūcem radās zināmā mērā kā protests pret visu vulgāro literatūrā, teātrī, mūzikā. Pirms diviem gadiem ar jaunizveidoto orķestri debitējis starptautiskajā pasaules mūzikas festivālā Porta 2006., rudenī Pūces etnogrāfiskais orķestris pirmoreiz nospēlēja koncertu Šaizemē/Taizemē Latvijas publikai Lielajā Ģildē. Skatītāju rindās Pūce saskatījis dažāda vecuma cilvēkus, kurus iepriekš neesot manījis folkfestivālos. "Parasti jau tos fanus pamana, bet tad skatījos — jaunas, nepazīstamas sejas!" Tas radījis pārliecību, ka latviešiem šāda mūzika ir vajadzīga. "Paskaties, kā mums patīk pulcēties: Latvijas hokeja fanus pazīst visā pasaulē! Un kādu ažiotāžu cilvēki sacēla ap Dziesmu svētku biļetēm! Tas tikai nozīmē, ka mūsu nacionālās vērtības cilvēkiem ir svarīgas." Pūce domā, labi jau ir, ka Latvijai tik aktīvi hokeja fani. Taču, viņaprāt, latviešus vajag saliedēt arī ar kultūras vērtībām. "Mēs visu laiku čīkstam, ka esam mazi, iznīksim, bet kādas mums ir tautasdziesmas! Vai tik daudz unikālu ir saglabājušās vēl kādai tautai?" Tāpēc Pūce ar labas mūzikas un spēcīgu dziedātāju, spēlētāju "komandu" grib vest tautu pie prāta. "Citādi, ja visu ar karoti lej mutē, var aizmirst domāt!" Pāris reizes pabraukājis ar koncertiem pa Latvijas nostūriem ar savu orķestri, Pūce atklājis, ka dažiem ļoti patīk, bet citi garlaikojas. Saklausījušies šlāgerus, cilvēki vairs nevēlas izrādes, filmas un mūziku, kam jādomā līdzi. Vieglāk taču ir nedomāt! Vien uzkost desiņu koncertā un iedzert alu. Pūce to dēvē par kāpostiādi, ne mūziku. "Varbūt lielās tautas tā var atļauties pa laikam atslābt, bet mums tas ir bīstami!" komponists ir pārliecināts. Uz rudens pusi viņš iecerējis izdot orķestra pirmo CD. Tagad tam nopietni gatavojas. Mēģinājumi ir vai ik pārdienas.
Strādā arī reklāmām
Pūce sauc sevi par ideālistu un labprāt strādā pie mūzikas projektiem ar kādu paliekošu vērtību. Tomēr no piedāvājumiem rakstīt mūziku reklāmām arī neatsakās. "Man svarīgi ir saprast formātu un tad varu rakstīt jebkam. Tā nav, ka kamermūziku rakstu ar prieku, bet reklāmas — bez prieka. Es vienlīdz atbildīgi daru visu," viņš tiepīgi paliek pie sava. Vai kādai nejēdzīgai, varbūt komiskai reklāmai kādreiz arī atteicis? "Nē!" Būtu gatavs komponēt dziesmiņu kaut par bumbierīti? "Jā. Bumbierītis taču arī ir cilvēks! Viņam tikai jāatrod pareizo piegājienu." Pūce ģimenē nav vienīgais, kurš uzmanīgi lavierē starp ideāliem un komerciju. Viņa dēls Valters Pūce, grupas MeloM līderis, pēc E.Dārziņa mūzikas vidusskolas beigšanas turpina čella spēles akadēmiskās studijas. Pūce seniors atzīstas, ka junioram bijis ļoti grūti izšķirties, ko "mest nost": grupu vai čella? Vecāku iedrošināts, palicis pie abiem. "Viņš jau redz, cik viegli ir ar grupu — Latvijā un pat tuvējās valstīs līdzīgu viņiem nav. Ir atpazīstamība, honorāri." Toties čella spēle nozīmē stundām ilgus treniņus ik dienu. "Vai Latvijā viņš par to jūt gandarījumu?" Pūce saskumis vaicā. Viņš nevar saprast, piemēram, kā Latvijas televīzijai atrodas nauda popmūzikas Eirovīzijai, bet klasiskās mūzikas Eirovīzijai ne — šogad to LTV skatītāji vairs neredzēs. "Tāpēc man ļoti patīk tādi cilvēki kā Aleksandrs Ņemirovskis, lielveikala Origo direktors. Bizness ir bizness, bet viņš arī par kultūru neaizmirst: uztaisa folkfestivālu." Pūce pats solās par naudas un lupatu pasaules upuri nekļūt nekad. "Esmu tam pārāk vecs. Vairs jau nemainīšos," viņš sirsnīgi nosmej.