Festivāla Jaunais vilnis (Novaja volna) atklāšanas koncerts aplaimo ar eklektiku, dziesmām, kas izskan uz fonogrammas, un diplomātisku koķetēriju
Ar rituālu jauninājumu — no Baltijas jūras izkāpušas, pa zilu paklāju uz Dzintaru koncertzāli ejošas estrādes zvaigznes — aizsākās atklāšanas koncerts par godu Septītā starptautiskā jauno populārās mūzikas izpildītāju konkursa (uff, izdevās uzrakstīt šo bezjēgā garo vārdvirkni bez kļūdām — tāpat kā no skatuves to bez aizķeršanās izdevās izrunāt visiem septiņiem vakara vadītājiem un pat Jaunā viļņa mūzai Allai Pugačovai, kura toties ar mutes plātīšanu bieži netrāpīja precīzi virsū fonogrammai, atstrādājot savu koncerta slodzi — divas dziesmiņas) startam. Simboliski šī procesija laikam nozīmēja sintēzi klasikas asociācijām (Botičelli Veneras dzimšana no jūras putām) ar dzīves realitātes aktuālo ekoloģijas tēmu (Baltijas jūra — visnetīrākā ūdenstilpe Eiropā). Vēl simboliskāk — nu, re, kā no dzīves dubļiem iznirst daile, pat tik "pavieglajā" estrādes žanrā.
Zvaigznes savā elementā
Jo ar "bildītēm" Vilnī-1 viss bija čikiniekā, zvjozdi zažigaļi po polnoi (zvaigznes bija savā elementā): Pugačova, Ļeontjevs, Doļina, Kirkorovs, Galkins, Timatijs, Ani Loraka, Bandeross, Serebro, pat pēc Eirovīzijas 2006 politiskās šmuces Krievijā reabilitētais Andrejs Daņilko, plašāk pazīstams kā Verka Sirsniņa, — viņi visi Dzintaros bija un pieklājīgi reģistrēja savu ķermenisko klātbūtni, vokālu pasniedzot "uz fonogrammas". Lai tā būtu, jo sevišķi, ka dažiem (Serebro, Ani Lorakai, Verkai Serdjučkai, Serjožam Lazarevam, Busulim ar Tīnu Karolu) ierakstītie priekšnesumi bija pat ar dzīvības pazīmēm. Toties krievu aktuālās grupas Bandeross un A-studio + Otpetije mošeņņiki kaut ko vārgi ņaudēja, izraēlietis Edijs Batlers ar Nataliju Vinokurovu vispār nespēja artikulēti pat paņaudēt, bet gruzīns Soso Pavliašvili iegāza šarmanto tautieti Sofiko, no lapiņas mēģinot saboksterēt itāļu tekstu, kuru pats bija iebrēcis fonogrammā!
Ekspadomju intriga
Amizantākā koncerta daļa bija septiņu jautro konferansjē (Ksjuša Sobčaka, Ļera, Karola, Lazarevs & 3 Comedy Club puikas) ņemšanās, kurš no viņiem ir pats, pats labākais. Vispār un visā. Un, protams, vakars neiztika bez ekspadomju kultūrtelpas galvenās karstās intrigas apspēles — precēs Pugačova to Galkinu vai neprecēs? Alla meta zālē pat līgavas pušķi! Ekspugačovs Kirkorovs, pēc stilistiski nevainojamās Verkas aizrādījuma, "ģērbies no dīvāna pārklāja šūtā uzvalkā" atļāvās kārtējo kniebienu laimīgā pāra virzienā "žalko, čto ja ņe galka, ļeķela bi vezģe" ("galka — Galkins"; žēl, ka neesmu kovārnis, lidotu, kur sagribas — krievu val.). VIP zonā sēdošajiem abiem slavenajiem apdziedātajiem un Kristīnei Orbakaitei Filipa dziesmas vārdi acīm redzami nepatika, ko viņi pat neslēpa. Toties publika — orģiastiskā sajūsmā.
Cērtam, kā protam
Tomēr, šaubu nav, politiski sensacionāls ir unikālais fakts, ka Novaja volna PIRMOREIZ apmeklēja kāds Latvijas prezidents, tātad — Valdis Zatlers. Laikam jau reaģējot uz šo valstiski svarīgo faktu, Latvijai, tās zemei un konkrēti Jūrmalai (kur zemes cenas neatpaliek no Maskavas elites sādžas Rubļovkas cenām), konkursantiem un visas pasaules pieredzējušajiem meistariem savas ārkārtā draudzīgās apsveikuma vēstules bija atsūtījuši uzreiz trīs kaimiņvalstu līderi — gan Krievijas prezidents Medvedevs, gan Ukrainas prezidents Juščenko, gan Baltkrievijas vadonis Lukašenko. Arī tāda trīskārša diplomātisko simpātiju eksplozija notika pirmoreiz. Uzskatīsim, ka Medvedeva apsveikuma telegrammu Zatlers ir saņēmis "bonbogu" no Kremļa.
Bet nobeigumā — par dzīvo mākslu un arī dziedāšanu "dzīvajā". To triju stundu koncertā prezentēja operdīva ar pasaules slavu Jeļena Obrazcova (gan pārlieku garā — triju ārijas sērijā) un Raimonds Pauls ar Laimu Vaikuli — viņu nepretenciozais, klusais piemiņas veltījums nesen mirušajam dzejniekam Mihailam Taņičam vispār bija vakara emocionāli patiesākais mirklis. Publika arī rātni cēlās kājās un darīja to neierasti bieži — uzstājoties Obrazcovai un Džo Kokeram, arī Paulam uznākot vakara ievadā.
Paredzētā vakara nagla bija Kokera četri hrestomātiski hiti. Pārfrazējot Valērija Ļeontjeva Jaunā viļņa koncertā skanējušās dziesmas baisi banālos vārdus "a mi ļubiļi kak hoķeļi/ a mi rubiļi, kak umeļi" (bet mēs mīlējām, kā gribējām, bet mēs cirtām, kā pratām) — pasaulslavenais džezroka scēnas veterāns Džo Kokers darīja to pašu — cirta, kā spēja (piemēram, balādisko You are so beautifull metrs vairs nepavelk).