Izrēķināšanās ar Žerāru Mortjē notika brutāli un ne pārāk humāni: par savu atlaišanu 11. septembrī viņš uzzināja no žurnālistiem, turklāt tajā brīdī viņš atradās Vācijas klīnikā, kur iziet ilgstošu ārstniecības kursu – Žerāram Mortjē ir vēzis. Flāmu intendants vadīja Madrides operas teātri kopš 2010. gada un saskaņā ar līgumu plānoja turpināt darbu līdz 2016. gadam. Septembra sākumā 69 gadus vecais Mortjē sniedza asu interviju spāņu laikrakstam El País, kurā izteicās, ka nākamais Madrides operas mākslinieciskais vadītājs būtu jāizvēlas no viņa piedāvātā starptautiskā kandidātu saraksta.
Viņa favorītu sešnieks bija šāds: Viktors Šoners (Bavārijas Valsts opera Minhenē), Aleksandrs Nēfs (Kanādas opera Toronto), Seržs Dornī (Lionas opera), Džons Berijs (Anglijas Nacionālā opera Londonā), Pjērs Audi (Nīderlandes opera Amsterdamā) un Bernds Lēbe (Frankfurtes opera). Savukārt Spānijas valdība pie tik stratēģiska objekta, kāds ir Teatro Real, stūres vēlējās redzēt vietējo vadītāju, kurš savās mākslinieciskajās izpausmēs nebūtu tik lecīgs kā Mortjē un vairāk pieturētos pie tradicionālām, konservatīvām vērtībām. Visu laiku, kamēr Žerārs Mortjē strādāja Madridē, viņam bija ievērojamas domstarpības ar teātra izpildkomiteju par Teatro Real radošo politiku, viņš arī regulāri pārmeta valdībai dramatisko budžeta samazinājumu.
Intervijā El País Mortjē uzsvēra, ka Spānijā no iekšējiem cilvēkresursiem viņam piemērotu, cienīgu pēcnācēju atrast nebūs iespējams. Mortjē piedraudēja, ka pametīs Teatro Real agrāk par līgumā paredzēto laiku, ja par viņa troņmantnieku netiks izraudzīts neviens no viņa ieteiktajiem kandidātiem. Šis paziņojums arī kļuva par oficiālo iemeslu teātra mākslinieciskā vadītāja nomaiņai. Mortjē vietā 11. septembrī nekavējoties tika iecelts līdzšinējais Barselonas operas Gran Teatre del Liceu vadītājs Žuans Matabošs. Līgums ar viņu parakstīts uz sešiem gadiem. Žuans Matabošs vadīja Barselonas operu kopš 1997. gada, piesaistot tai spožus dziedātājus, diriģentus un režisorus, kā arī nostiprinot XX gadsimta mūzikas pozīcijas teātra repertuārā.
Žuans Matabošs ir Eiropas profesionālo operas kompāniju un festivālu organizācijas Opera Europa dibinātājs, viņš regulāri strādā starptautisko klasiskās un opermūzikas konkursu žūrijās, taču nav tik spilgts un ietekmīgs līderis kā Žerārs Mortjē, kuram ir drosmīga, spītīga novatora un revolucionāra reputācija. Mortjē ir izteikti laikmetīga, provokatīva muzikālā teātra piekritējs ar iespaidīgu biogrāfiju. Viņš vadījis Briseles Karalisko operu La Monnaie/De Munt, Zalcburgas festivālu un Parīzes Nacionālo operu, kā arī dibinājis Rūras triennāli Vācijā. Pateicoties Žerāram Mortjē, Madrides Teatro Real ir kļuvis par nopietnu un pamanāmu aktuālā operas procesa dalībnieku – viņš aicināja progresīvus diriģentus un režisorus, iekļāva repertuārā operu pasaules pirmizrādes (pagājušajā sezonā tas bija Filipa Glāsa Ideālais amerikānis, šajā sezonā gaidāms Čārlza Vuorinena Kuprainais kalns) un modernus starpžanru projektus, piemēram, Roberta Vilsona iestudēto operas un performances mākslas hibrīdu Marinas Abramovičas dzīve un nāve. Noteikti jāpiemin pagājušās sezonas veiksme – Mocarta opera Così fan tutte austriešu kinorežisora Mihaela Hanekes jauniestudējumā. Būdams elitāri noskaņots estēts, Žerārs Mortjē uz Teatro Real galvenās skatuves ļāva sniegt koncertus popmūzikas zvaigznēm, saviem favorītiem Rūfusam Veinraitam (šāgada vasarā) un grupai Antony & the Johnsons (trīs vakari nākamā gada vasarā).
Viņa aktivitātes tika vērtētas pretrunīgi – Žerāram Mortjē pārmeta augstprātību, egoismu un pārspīlētu intelektuālismu, kā arī to, ka viņš neciena ne spāņu dziedātājus (tiem neesot stila izjūtas), ne Teatro Real konservatīvo publiku. Žerāra Mortjē klātbūtne ir prestiža zīme, viņu mīl starptautiskā prese, kura vienmēr seko līdzi viņa darbībai, – lai kur viņš nonāktu, maestro vienmēr sagādā ziņu plūsmu. Protams, Spānijā viņam inkriminēja manipulācijas ar sabiedrības viedokli. Viss Žerāra Mortjē teiktais allaž ir atbalsojies globālā mērogā. Viņa alga Teatro Real esot bijusi 240 000 eiro gadā, taču nelabvēļi uzskatīja, ka viņš pārāk maz laika pavada darbā Madridē, pārāk aktīvi ceļo pa pasauli, lasa lekcijas ārzemēs un tēlo "operdīvu".
P.S. Kultūras Dienas arhīvā www.diena.lv/kd lasiet 2012. gada interviju ar Žerāru Mortjē Mikipele iegraužas operā.