Mūsdienu rakstu valodā, kad par laikiem, gan ar citādu uzsvaru, tiek dēvēti sajūsmas klikšķi zem kāda izpausmēm sociālajos tīklos, pievienojot uz augšu pacelto īkšķu, smaidiņu vai smieklu galvu attēlus, arī vārds "nelaiks" šodien, kad piekopjam un par sarunvalodā normālām esam atzinuši tādas darbības kā piesekošana un atsekošana, varētu nozīmēt ne tikai romantiskām pastaigām nelabvēlīgu laiku, bet arī, piemēram, atturēšanos no šī klikšķa. Varbūt viņi šajā nosaukumā iekodē arī gatavību samierināties, ka viss mainās, un sajūsmas spiedzieni nav galvenais, kaut grupas Pienvedēja piedzīvojumi (PP) frontē viss it kā ir pa vecam – kopš dibināšanas 1994. gadā Sabilē viņi ir nemainīgs trio (Māris Žigats, Pēteris Lunde, Aldis Lunde), ārā joprojām valda nelaiks, ja jau jaunajam dots tāds pats nosaukums kā viņu agrīnajam Talsu sakaru mezgla studijā ierakstītajam kasešalbumam, un visubeidzot – ar viņiem viss ir kārtībā. Vismaz tā vēstī albuma pirmais vēstnesis ar tādu nosaukumu, kas, šķiet, grupas faniem jau zināms no galvas, un ar to sākas arī albums, acīmredzot domājot par tiem šodien tik daudzajiem klausītājiem, kuri, pirmajās sekundēs nesadzirdot kaut ko jau pazīstamu, ar tādu pašu iepriekš minēto klikšķi pārstāj klausīties mūziku un pārslēdzas uz ikvakara seriālu.
Paralēlās rotācijas
Klausoties dziesmu Viss ir kārtībā, šķiet, ka tā ir kāda laba jauna dziesma, kas ļoti atgādina PP, bet nav. Līdzīgas sajūtas bija, pirmo reizi klausoties Solara – pagājušā gada jauno singlu no grupas The Smashing Pumpkins, kas ir vieni no PP agrīnajiem iedvesmas avotiem. Arī otrā albuma dziesma ir jau iepriekš izskanējis singls – Ejam mājās, kas ienes grupas skanējumā elektronisku svaigumu, turklāt to nedzied Māris, bet Pēteris – tāds, lūk, vēl viens netiešs atgādinājums par grupas muzikālajām saknēm – vienā no Nirvana pēdējām ierakstu sesijām, kā rakstīts biogrāfiskajā grāmatā Smagāks par debesīm, sagurušais Kurts Kobeins nolikts pie bungām, un dziedāt ar ģitāru sācis Deivs Grols, kā ieņemot zemā starta pozīciju pirms galvu reibinošās karjeras ar Foo Fighters.
Ne viens vien jau izteicis minējumu, ka nākamais, ko varam gaidīt, būs Pētera soloalbums, un arī viņš pats saka, ka tādu dziesmu, ko dziedāt, viņam esot pa šiem gadiem jau sakrājies diezgan. Bet tie noteikti vairs nebūs PP, jo jau Ejam mājās drīzāk izklausās pēc Satellites LV – tas arī nekas, ja rezultāts ir ļoti labs, un mūsdienās izklausīšanās pēc kāda cita vairs neskaitās nekas kritizējams. Abu grupu ceļu krustošanās iemesls gan jau ir arī satelītu līdera Jāņa Žildes darbs pie grāmatas par PP, kas gaidāma vēl šajā – viņu ceturtdaļgadsimta jubilejas – gadā. Un Satelītu 2017. gada albuma Varavīksnes galā nosaukums arī ir atsauce uz deviņdesmito gadu pagātni – frāze no dziesmas Nekad nekad. Paklausieties dziesmas Notici vārdus – tur tas "satelīta" pieskāriens jūtams vēl izteiktāk.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena tešdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!