Dziesmu un deju svētku tradicionālie pasākumi – atklāšanas ceremonija, noslēguma koncerts, dejotāju un dziedātāju uzstāšanās – norisināsies brīvā dabā, Tallinas Dziesmu svētku estrādē. Dziesmu un deju svētku gājienā visi svētku dalībnieki kopā mēros ceļu no Tallinas centra līdz Dziesmu svētku estrādei. Tikpat nozīmīga tradīcija ir lāpa, kas svētku laikā deg Dziesmu svētku estrādes bākā, stāstīja E. Kalniņa.
XI Jauniešu dziesmu svētku koncerts, kas notiks 3. jūlijā, ir iespaidīga, aptuveni sešas stundas gara dažādu koru un orķestru uzstāšanās. Kopkorī pulcēsies ap 18 000 dziedātāju.
XI Jauniešu deju svētku koncertos 1. un 2. jūlijā divu stundu garajā uzvedumā piedalīsies tūkstošiem deju un akrobātisko grupu dalībnieku. Dejotāji veidos iespaidīgus deju rakstus, kopā parādot vairāk nekā 20 deju un akrobātisko numuru. Pirmais deju uzvedums notiks jau XI Jauniešu dziesmu un deju festivāla atklāšanas ceremonijas laikā. Apvienotais dziedātāju koris atradīsies uz dziesmu skatuves, savukārt dejotāji uzstāsies laukumā skatuves priekšā.
Dziesmu un deju svētku tradīcija Igaunijā aizsākusies 1869. gadā, kad Tartu notika pirmais šāda veida notikums. Kopš 1896. gada svētki norisinās Tallinā un tiek organizēti reizi piecos gados. Tikpat bieži notiek arī Jauniešu dziesmu un deju svētki. Kopš 1934. gada, kad nosaukumu pārdēvēja par „Dziesmu un deju svētkiem”, tie ietver arī tautas deju uzvedumus. 2003. gada novembrī UNESCO pasludināja Igaunijas Dziesmu un deju svētkus par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu. Iepriekšējos Dziesmu svētkos Igaunijā, kas notika 2009. gada vasarā, bija aptuveni 40000 dalībnieku un koncertus trīs dienās apmeklēja aptuveni 154 000 klausītāju, savukārt Deju svētku koncertus noskatījās gandrīz 34000 cilvēku.