Stāsts par Dieva sastapšanos ar cilvēku ir visos laikos vienlīdz aktuāls, saka vokālās grupas Schola Cantorum Riga vadītājs Guntars Prānis, gatavojoties Zvaigznes dienas koncertam Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars. Tieši Zvaigznes dienā, 6. janvārī, plkst. 17 viņi viesosies Liepājā ar koncertprogrammu Gregoriskie dziedājumi. Tajā skanēs viduslaiku dziedājumi, kurus savulaik klosteros dziedāja mūki, un improvizācijas sitaminstrumentiem, kopā veidojot savdabīgu, mūsdienīgu dialogu starp laikmetiem.
Līdzās Schola Cantorum Riga vīru dziedājumam muzicēs marimbas spēles virtuozs un komponists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis Rihards Zaļupe. Sitaminstrumentus spēlēs arī Latvijas Nacionālās operas un baleta simfoniskā orķestra mākslinieks Ivars Kalniņš, bet pats Schola Cantorum Riga dibinātājs un vadītājs, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors un profesors Guntars Prānis spēlēs viduslaiku stīgu instrumentu – rata liru. Tā ir Latvijā vienīgā rata lira. Šis unikālais viduslaiku stīgu instruments interesantā veidā savieno viduslaiku un tradicionālās mūzikas pasaules.
Vokālā grupa Schola Cantorum Riga, kas tika izveidota 1995. gadā, ir senās mūzikas, sevišķi gregoriskā korāļa autentiskas interpretēšanas ansamblis ar ļoti plašu un daudzveidīgu repertuāru. Grupas dziedātāji ir profesionāli mūziķi un mūzikas studenti, kurus vieno mīlestība uz seno mūziku un vēlme to atskaņot iespējami autentiskā interpretācijā. Ansamblis koncertē Latvijā un ārzemēs, kā arī veic ierakstus. Par mūzikas albumu Rīgas mesa saņemta Latvijas Ierakstu gada balva un par spilgtu koncertdarbību 2016. gadā – nominācija Latvijas Lielajai mūzikas balvai. Šoruden klajā nācis Guntara Prāņa pētījums par gregoriskajiem dziedājumiem – grāmata Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā.
Schola Cantorum Riga darbība pierāda, cik radoši un mūsdienīgi var raudzīties uz senajos gregoriskajos dziedājumos iekodētajām vērtībām. Dziedoņu interpretācijā tās ir aktuālas un dzīvas, jo cauri gadsimtiem mantotais piedzīvo jaunatklāsmi mūsdienu cilvēka skatījumā. "Koncerta sākumā izskanēs viduslaiku antifona Vidimus stellam, kas reprezentē Zvaigznes dienas galveno tēmu – trīs austrumu gudro došanos uz Bētlemi, sekojot zvaigznei. Taču, plašāk raugoties, tā simbolizē katra cilvēka tiekšanos pēc dvēseles piepildījuma un stāsta par šīs zemes svētceļojumu uz debesīm. Būtībā Zvaigznes dienas stāsts ir cilvēka atbilde Ziemassvētku vēstij un aicinājumam," stāsta Guntars Prānis. Visu koncertu caurvīs tieši šī doma – stāsts par Dieva sastapšanos ar cilvēku.