Vismaz gada pirmās spēlfilmu pirmizrādes – Ināras Kolmanes Mātes piens un Jura Poškus Saule spīd 24 stundas – šķiet svinētas jau tik sen, februāris un marts jau tik tālā pagātnē. Tomēr priecīgs prāts ļauj cerēt, ka par šīm filmām atkal drīz dzirdēsim, kad tiks izsludinātas Lielā Kristapa nominācijas un skaitīta gada statistika kinoteātru apmeklējumā, jo 2023. gads būs iezīmīgs arī ar pamanāmu skatītāju atgriešanos kinozālēs pēc pandēmijas gadu mocībām. Jau septembrī statistiķi rēķināja, ka kinoteātru apmeklējums pieaudzis par 34%, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Priecīga burzma valdīja arī kinofestivālā Riga IFF oktobrī, tik daudz izpārdotu seansu līdz šim nav piedzīvots, un, lai gan Latvijas filmas šajā festivālā ieņem tikai nelielu programmas stūrīti, svarīga ir kopējā gaisotne publikā – prieks un patikšana ir lipīgi un vairojas ar pumpurošanos.
Aizvadītā gada sākums Latvijas filmu nozares vēsturē paliks arī ar nebijuša mēroga parādīšanos vienā no Eiropas lielākajiem kinofestivāliem – Berlinālē – Baltijas fokusā kopā ar Lietuvu un Igauniju. Tas nozīmē, ka Latvijas kinoprofesionāļi ir konvertējami starptautiskā līmenī un šeit top daudzas spēcīgas filmas, kas drīz nonāks skatītāju redzeslokā, kinoteātros un citos ekrānos. Tādu pašu vēsti var izlobīt no pavisam nesenā pasākuma novembrī, kad mediji un nozares profesionāļi tika iepazīstināti ar četriem seriāliem un piecām pilnmetrāžas filmām, kas Latvijā pašlaik top kopīgā programmā ar ERAF atbalstu, – tas būs 2023. gada pienesums kinoskatītāju vajadzību nodrošināšanai jau pavisam drīz, no jaunā gada sākuma. Vasaras spilgtākais iespaids šogad visiem, protams, ir Dziesmu un deju svētki, un filmu nozarē šīs jūlija dienas paliks atmiņā ar nebijušu sacensību kinoteātru un televīziju piedāvājumā – gandrīz katrs bija pacenties repertuārā iecelt kādu Latvijas filmu programmu vai vismaz atsevišķu filmu, arī portāls filmas.lv visā pasaulē rādīja plašu Dziesmu svētku programmu, un prieks bija sajust, ka Latvijas filmas atkal un joprojām ir kaut kas tāds, ar ko var vilināt publiku svētkos un darbdienās.
Pie Latvijas filmu nozares 2023. gada notikumiem ir jāpieskaita arī kinoteātra Splendid Palace simtgades svinēšana. Pirmkārt, šāda grezna un pat Eiropas mērogam īpaša nama pastāvēšana un nepārtraukta kvalitatīva darbība ir iemesls Latvijas lielībai arī starptautiskā līmenī. Otrkārt, šis kinoteātris dažādos laikos patiešām bijis Latvijas kinovēsturei svarīga vieta (piemēram, kā uzzinājām simtgades ballītē, Jānis Streičs kādu laiku tur cēlies un gūlies šo vārdu burtiskā nozīmē). Šodien varbūt vissvarīgākais ir fakts, ka Splendid Palace arvien biežāk liek publiskajā telpā aktualizēt jēdzienu "nacionālais kinoteātris", un to jau nu mēs visi sen būtu pelnījuši.
2023. gada skaistākā iezīme ir tā, ka tas vēl nebeidzas. Janvārī skaitīsim aizvadītā gada statistiku un cerēsim uz dokumentāriem apliecinājumiem augšupejošai tendencei skatītāju attiecībās ar Latvijas kino. Un vēl – tieši janvārī uzzināsim labākās pagājušā gada filmas, kas tiks iekļautas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nomināciju sarakstā, apbalvojumi tiks dalīti pašā februāra sākumā. To tad arī varēsim uzskatīt par loģisku šīs slejas noslēgumu.