Ikgadējais Rudens kamermūzikas festivāls Latvijas simtgadē sasniedzis īpašus apgriezienus, pulcējot dzimtenē vairākus mūsu slavenos mūziķus, kuru intensīvā profesionālā ikdiena norisinās ārpus Latvijas. Pianists Reinis Zariņš, klavesīniste Ieva Saliete, čelliste Kristīne Blaumane saskanīgajā, dombiedrīgajā duetā ar Krievijā dzimušo pianisti Katju Apekiševu. Festivāla vainagojumā – Berlīnē dzīvojošā vijolniece Vineta Sareika ar pasaulslaveno Artemis Quartett. Ansambļa uzstāšanās 20. oktobra vakarā Dzintaru mazajā koncertzālē Jozefa Haidna, Bēlas Bartoka un Johannesa Brāmsa kvartetu programmā bija kamermuzicēšanas visaugstākā virsotne.
Atslēgas vārdi
Mākslinieciskā brīvība, kuras neatkārtojamo radošumu atraisījusi iedziļināšanās komponistu vēstījumos un ansambļa vienotā interpretācijas mākslas estētika. Muzikalitāte un neviltots, azartisks saspēles prieks. Saviļņojoša, dziļi personiska emocionalitāte. Drosme, izsmalcinātība, jūtīgums, pat jutekliskums. Tie ir tikai daži atslēgas vārdi, ar kuriem varētu raksturot Artemis Quartett spēli – dzīvu un patiesu sarunu mūzikā. Tās dalībnieki – kvarteta pirmā vijole Vineta Sareika, vijolniece Antea Krestone, altists Gregors Zīgls un čellists Ekarts Runge – ir ārkārtīgi spilgti mūziķi, īsti, spēcīgi līderi, taču tas nav traucējis viņiem izkopt saskanīgu, harmonisku ansambli.
Ikvienam ir ko teikt, un visi cits citā ieklausās, radoši papildinot kopīgo vēstījumu. Tajā netrūkst pārsteigumu, interpretācijas jaunatklāsmju. Viena no tām pārsteidza jau Vīnes klasicisma pirmtēva Jozefa Haidna solminora kvarteta pašās pirmajās taktīs, kur vijoles "foršlāgi" negaidot izskanēja tā, it kā allaž parūkotais klasiķis būtu atļāvies modernismam raksturīgās disonanses. Azartiski nospēlētas malējās daļas, it sevišķi fināls, saviļņojoši personiskais liriskais centrs (lēnā daļa Largo), menueta elegantā graciozitāte, izteiksmes piesātinājums un niansētība kvarteta izpildījuma gaitā izvērtās dziļi cilvēciskā piedzīvojumā. Nekādu vēstures vai rutīnas putekļu!
Tas sagatavoja gan Brāmsa romantismam, gan visa vakara virsotnei – Bēlas Bartoka Ceturtā stīgu kvarteta kolorītajam, emocionāli piepildītajam redzējumam. Šis visspilgtākais no Bartoka kvartetiem ir īsta, dzīva stīgu instrumentu spēles paņēmienu antoloģija, kurā akadēmisko skārumu (jeb štrihu) palete ir pārliecinoši papildināta ar sulīgiem, ungāru tautas mūzikai raksturīgiem paņēmieniem. Bravūrīgi skarbais "Bartoka picikato" nebūt nav vienīgais šāds folkloriskais jauninājums: brīžiem likās, ka Artemis Quartett mūziķi spēlē nevis akadēmiskos stīgu instrumentus, bet gan ar vālītēm spēlējamās cimboles.
Neparastajā, izdomas pilnajā un maģiski valdzinošajā šīs mūzikas pasaulē Artemis Quartett mākslinieki jutās tik brīvi, tik aizrautīgi un tik dabiski. Īpašā atmiņā paliek gan Vinetas Sareikas un Anteas Krestones vijoļu dialogi, gan Gregora Zīgla piesātinātais alts, bet jo sevišķi – Ekarta Runges čella spēles gaisīgi virtuozais lidojums maksimāli klusajā dinamikā. Visi četri vienkārši dzīvoja šajā patiesi ģeniāli uzrakstītajā, ārkārtīgi skaistajā mūzikā.
Pārvērtību priekšā
Žēl tikai, ka Artemis Quartett šajā konkrētajā, neatkārtojamā mūziķu sastāvā mēs Latvijā dzirdējām pēdējo reizi. Kvarteta sastāvs mainīsies jau tuvākajā nākotnē, jo to izlēmuši atstāt divi mūziķi. Čellists Ekarts Runge, kurš kvartetā spēlē kopš tā dibināšanas 1989. gadā, turpmāk vēlas fokusēties uz solista karjeru. Savukārt otrā vijole amerikāniete Antea Krestone, kura tieši tādēļ, lai spēlētu šajā lieliskajā kamermūzikas vienībā, 2016. gada sākumā pārcēlās uz dzīvi Eiropā, ģimenē audzina mazus bērnus un tāpēc vairs nevar nemitīgi ceļot.
Atgādināšu, ka kvartetā viņa iekļāvās tam ļoti grūtajā laikā, kad viens no tā mūziķiem altists Frīdemanis Veigle bija izdarījis pašnāvību. Pēc 156 kandidātu izvērtēšanas kvartetam izvēloties Anteu Krestoni, toreizējā otrā vijole Gregors Zīgls pārkvalificējās uz alta spēli (viņš savulaik mācījies pie leģendārā Latvijas vijolnieka Filipa Hiršhorna).
Izcilā kvarteta dzīve neapstāsies. Savā 30 gadu jubilejā tas sola uzstāšanos jaunā sastāvā. Potenciālo jauno dalībnieku sijāšana turpinās jau pusgadu, un Vineta Sareika stāsta, ka izvēle nu jau ir tuvu finišam. Viņa kvartetā iekļāvās 2012. gadā, stājoties Natālijas Prišepenko vietā, kura to atstāja pēc 18 gadu darba.
Vēlos piebilst: Latvijas simtgade tiks nosvinēta un tās īpašie megaprojekti aizies vēsturē, bet izcila kamermūzika un tai veltītais festivāls paliks un turpināsies.