Rīgas cirks divu gadu laikā ir restaurēts un kļuvis teju par otru "balto namu" mūsu acu priekšā. Pašā pilsētas centrā ielas malā, īpaši tiem, kas gaidījuši savu transportu, tā vienmēr ir bijusi pietura Cirks, nevis Merķeļa iela, kā rakstīts Rīgas satiksmes oficiālajā pieturu sarakstā. Vēsturiskā Solomona cirka kupols, kas Rīgas arhitektoniskajā siluetā vērojams kopš 1888. gada 29. decembra, nav mazāk zīmīgs kā Pēterbaznīcas tornis, Nacionālā bibliotēka vai Rīgas "ribas" – tilti.
Eglīte Rīgas cirkā – izrāde Ziemassvētku putekļi, kas bija skatāma līdz 11. janvārim, – var būt lielisks ģimenes pasākums bērniem no četriem pieciem gadiem līdz pēdējam ilgdzīvotājam. Mazajiem ir jāspēj sekot līdzi sižetam divas nepārtrauktas pusstundas, tāpat arī nebaidīties no skaļākas mūzikas un spilgtākām gaismām (iespējams saņemt austiņas), pa vidu – atpūšanās ar bufeti un cirka meistardarbnīcām. Var uzteikt saziņu ar skatītāju – cirka mājaslapā vienkārši un saprotami ir izskaidrots, ar ko jārēķinās izrādes apmeklētājiem, kas būs un kā nebūs.
Ziloņi uz ceļiem neslīgs
Kvadrifrona un Rīgas cirka kopīgi veidotajai izrādei Ziemassvētku putekļi ir potenciāls kļūt par izzinošu, mākslinieciski gaumīgu un sirsnīgu pasākumu. Beidzot atvērtās cirka durvis piedāvā arī iespēju novērtēt smalkjūtīgo restaurāciju, kas interjerā kā nostalģiskus "aizgājušā laika citātus" saglabājusi dažādu laiku kultūrslāņus. Kāpjot uz otro stāvu un pabužinot veco arēnas durtiņu zaļo samtu, ir sirreāla sajūta, jo cirkā pēdējo reizi biju septiņu gadu vecumā. Atmiņas atgriežas momentā – gan specifiskā staļļu smarža, gan mulsums un līdzjūtība, kad jautras orķestra mūzikas pavadībā ziloņi tika bakstīti un bakstīti, kamēr skumji nolaidās uz ceļiem. Jā, mazie pūdelīši, kas moži skrēja pa arēnas malu, lēkdami cauri riņķim, gan ļoti patika, bet ne jau tik ļoti, lai necienītu to milzu darbu, ko ir padarījusi visa cirka komanda direktores Māras Pāvulas vadībā, pavēršot sabiedrības cirka uztveres "sīra ratu" pretējā, daudz humānākā virzienā.
Ziemassvētku putekļi ir iespēja piedzīvot uz savas ādas, par ko pēdējos gados ir tik daudz runāts, proti, ka laikmetīgais cirks vairs nenozīmē ziloņus uz ceļiem, bet mākslas tēlos integrētu fizisko meistarību un gara disciplīnu.
Flirts ar žanru
Izrādes radošā apvienotā Kvadrifrona komanda – Paula Pļavniece, Klāvs Mellis, Nikola Suhareva, Ance Strazda, Rūdolfs Gediņš, Reinis Boters, Āris Matesovičs –, kas, kā programmiņā rakstīts, visi kopā atbild par gaismām, tekstu, režiju un horeogrāfiju, Ziemassvētku putekļiem likusi apakšžanra nosaukumu – eglīte cirkā. Šo priekšnesumu var vērtēt pēc izvēles – kā sezonālu jampadraci Ziemassvētku un Jaungada noskaņās, kura kulminācija ir dāvaniņas saņemšana pēc izrādes, vai tomēr kā autonomu izrādi bērnu auditorijai. Es izvēlējos otro variantu, jo profesionālā komanda piedāvā daudz dziļāku sarunu nekā tikai laimīgas beigas ar dāvanām. Interesanti, kāda būs Spēlmaņu nakts žūrijas izvēle.
Neliela atkāpe par eglītes žanru. Ziemassvētku stāsti ar moralitē iezīmēm, gaismas uzvaru pār tumsu ir populāri kopš viduslaikiem. Padomju telpā, lai izsvēpētu kristīgās pasaules Ziemassvētkus un apkalpotu lozungu "visu labāko – bērniem", kāds PSKP darbinieks izgudroja "eglītes". Visbiežāk par tām rūpējās arodbiedrību pārstāvji, tās notika gan vecāku darbavietās, gan sporta hallēs, kopā visiem sasaucot Salatēvu un Sniegbaltīti un pēc tam ejot ap eglīti un dziedot Reiz mežā dzima eglīte. Salavecim varēja iesēsties klēpī, paraustīt aiz bārdas un noskaitīt dzejolīti. Ieskatoties krievu informatīvajā telpā, joprojām atrodamas instrukcijas, kā rīkojamas eglītes, piemēram, Salavecis jautā, kas patīk eglītei, un bērni korī atbild apstiprinoši vai noliedzoši. Joprojām tiek rīkota arī galvenā egle Kremļa Kongresu pilī un kā baisa cinisma apoteoze – arī eglīte mobilizēto bērniem.
Skatīdamās asprātīgo un dzīvesgudro izrādi Ziemassvētku putekļi Rīgas cirkā kā kādreizējais oktobrēns, kurš skumju, apjukušu seju iemūžināts dažās skolas eglītēs, jūtu fizisku atvieglojumu, ka nav vairs jāiet riņķa dancī ar "laipno salavectētiņu", kam plata seja un vīrišķīgi zema balss. Brrr.
Ar atslēgām nešauj
Arēnā, kurā trīs rindās kā teātrī sēž skatītāji (vēl tiks būvētas transformējamas tribīnes), parādās Rīgas cirka rūķi. Ances Kukules-Sniķeres Ausmiņa un Jāņa Kroņa Fiksītis, kurš visu izrādi pārvietojas ar skrituļslidām. Vēl jāpadomā par atskaņošanu, lai teksti būtu skaidrāk uztverami un aktieriem nevajadzētu iekrist pāraktīvās un možās intonācijās. Dumjie mīlētāji – Varžu princese un Varžu princis – gaisa akrobāti Maija Sukute un Niko Karaks – ir muļķīgi pārpratuši viens otru, Varžu princese dusmās aizspļāvusi dāvāto mīlestības gredzenu, un visi, kas tuvojas Ziemradzim ar Ziemassvētku putekļiem, tiek ierauti dusmu fraktāļos. Netrūkst arī Kvadrifronam raksturīgās padauzīšanās ar parodiju, "obligātās literatūras" un cēla patosa piezemēšanās jaunās, asprātīgās kombinācijās. Maigo lingvistisko absurdu ar satīras elementiem un aktuāliem laikmeta komentāriem vairāk novērtēs pieaugušie. Dramaturģijas radars ķer gan režisora Rūbena Estlunda filmas Melnais kvadrāts un Skumju trīsstūris, gan dzimumlīdztiesības jautājumus smieklīgi apvērstā formā, kad Fiksītis uzmet lūpu, ka arī grib sēdēt pie stūres, gan – Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Atslēgu glabātājs – Cronopio – tēlo, ka šauj ar atslēgas otru galu. Nu nē, tā Ziemradža durvis neatvērsies. Varbūt spēlējot maigu mūziku ar Mocarta parūku galvā? Bet galvenais – atstrīdoties un saprototies. Uzvedums bez vienkāršās, bet tik grūti īstenojamās atskārtas, ka nevienas durvis un neviena cilvēka dvēsele nav verama ar varu, priecē arī ar dažādām cirka disciplīnām. Dmitrija Pudova burvis Krustiņš Nullīte un Alekseja Smolova Ziemradzis, gaismu šovs un Kārļa Tones mūzikas celiņš, Kristīnes Abikas telpa un kostīmi, braukšana ar vienriteni un žonglēšana ar neona gaismu vālītēm – tas viss rada šodienas realitāti, kurā cirks un teātris var brīvi saplūst vienā telpā un stāstā.
Nu ko, atstrīdamies un ļaujam Ziemradzim sevi apbērt ar zelta putekļiem? Kad piecdesmitgadnieks pieliecas tuvāk Ziemradzim, lai nepalaistu garām neko no viņa svētībām, ir skaidrs, ka Rīgas cirka eglīte ir izdevusies.