Filmas Sapņu komanda 1935 recenzija. Tīra spēle

visi sukā

izklausās ka Ēķis labi samaksājis par rakstu!

Man patika , ka ar to filmu tika izcelta gaismā Latvijas komandas uzvara toreiz. Pati filma kā tāda gan man liekas bišku smako pēc naftalīna. Bet - kas pie velna ir autores pieminētais saspenss?! Valodiņa, valodiņa...

Sit mani nost, bet nesaprotu, vai recenzijā ir kaut piliena ironijas, vai arī Pērkone ir iebraukusi grāvī pa īstam?

Maņjakova atbildes tukšums, ka tēla personiskā dzīve (dziļums) nav svarīgs, bet gan fakts, ka viņš palīdzēja latviešu tautai, ir īsti atbilstošs Graubas&Ēķa filmēšanas uzstādījumam. Nav saprotama pašas Pērkones sajūsma par šādu gaužām plakātisku nostāju, pa vidu vēl mēģinot kaut ko boksterēt, ka metodes aktiermāksla radot tikai ilūziju. Galvu reibinošu ilūziju par Latvijas kinematogrāfa spējām rada šādā Graubas filma, kuras dramaturģiskā formula sastāv "viņi teica, ka nevarēs, bet mēs ticējām, ka varēsim, un mēs tā arī izdarījām". Nu tīrs Šekspīrs!

Man šķiet, ka Grauba ar savu filmas uzņemšanas metodi nav vis iebraucis nevainības, tiešuma un vienkāršības "pagātnē", bet gan nākotnē, jo 1935. gadā Tiesu pils kā valdības māja vēl nebija uzcelta.

filma, kura jau ir pietiekami recenzēta, analizēta, Pēkones k-dzes izpildījumā ieguvusi Graubēķa Sapņu komandai nepieciešamo OFICIĀLO slavējumu. Faktiski ir tikai viena nelaime- VĒL VISI NAV MIRUŠI, kas saprot, ko kino mākslā var sasniegt. Vēl tikai nedaudz piepūles un, cerams, viss būs tukšs un kluss kā kaps..Bet varbūt, ka viss tik gludi, ātri, kā cerēts, nesanāks, kā Jūs domājat, Pērkones k-dze? Varbūt,ka ar zināmu izveicību vismaz kāds no Kino Rakstu drukātavas, spētu iekļūt, piemēram, šo "spēlfilmu" "montāžas"grupā? Ir dažs labs, kam naudas ir gana!

Ura. Pērkones kundze pierāda, ka plakans stāsts ar papīra lellēm bez personīgās dzīves ir tas, kas latviešu kino vajadzīgs. Gaidam nākamo filmu - latviešu slēpotāji šķērso Everestu, latviešu ūdenslīdēji noķer balto haizivi, latviešu rokdarbnieces izauž garāko jostu pasaules vēsturē u.t.t. Es tiešām izturos ar cieņu pret Ēķa un Graubas centieniem taisīt lielfilmas, bet nevaru saprast, kāpēc tādi kinofanāti izturas tik prasti pret scenārijiem. Būtu kaut noalgojuši kādu Eiropas līmeņa konsultantu, lai uztaisa tādu filmu, ka sāku raudāt jau pusē.. Lai uztaisa stāstu par cilvēkiem, nevis par ideju.

Pievienoju vienā rindā ar WD filmu MIRACLE ON ICE. Grauba un Ēķis beidzot ir ko iemācījušies.