Kopš internets ikvienam ļauj dāsni smelties visaptverošajās zināšanu dzīlēs, ir pagrūti saprast, kas kuram cilvēkam varētu glabāties prātā, pat ja mēģinām to iztēloties tikai nelielā līdzcilvēku rādiusā. Vecums un dzīves pieredze vairs nebūt nešķiet vienādojami jēdzieni, jo pieredze un zināšanas šodien tiek uzkrātas un izdzēstas pagalam atšķirīgi no iepriekšējiem gadsimtiem. Kultūras piederība nereti tiek uztverta kā vēstures relikts, nevēlami ierobežojoša, pat ksenofobiska – etniskus stereotipus un aizspriedumus veidojoša. Tomēr tā arvien nosaka vērtības, kam seko izvēle.
Šķiet, ka šādā domu plūsmā iekļaujas Leonarda Laganovska jaunākā personālizstāde Daudzpunkte, kurā skatītājus ik uz soļa sagaida erudīcijas pārbaudījumi. Tajā ir labi jaušama vēlme pēc sabiedrības, kas pārzina un attīsta kultūras vērtības, kaut arī intervijā portālā Arterritory mākslinieks klāsta Sergejam Timofejevam, ka prieks un laime ir garantēti visiem viņa darbu skatītājiem – gan tiem, kas orientējas konkrētajā tēmā un attēlā ieslēpto mīklu atmin, gan attiecīgo kultūras zīmju nezinātājiem, kas naivi pieņem redzamo par esošo.
Visjautrākais mākslinieks
Galerijā Māksla XO ir izstādītas piecas darbu grupas, kas tapušas dažādos laika posmos: 2014., 2017, 2022. un 2023. gadā. Tās visas saskan ar jau nostabilizējušos priekšstatu par Leonardu Laganovski kā simtprocentīgu konceptuālistu, kurš radošo darbību balsta verbālās un vizuālās valodas attiecībās. Es apmeklēju izstādi kopā ar studentēm, kuras ar mākslinieku vēl nebija pazīstamas. Kamēr iepazīstinot minstinājos, nevarot ātrumā izšķirties par vārda "visintelektuālākais" vai "viskonceptuālākais" izvēli, pats Leonards Laganovskis pasteidzās pateikt, ka ir visgarākais latviešu mākslinieks. Šī izstāde ļauj uzskaitījumu turpināt ar apzīmējumu "visjautrākais", kaut gan tas nav nekas jauns – Leonarda Laganovska konceptuālisms no sākta gala, t. i., 80. gadu beigām, ir bijis intelektuālu jociņu, ironijas un asprātību pilns. Ar humoram piemītošiem specifiskiem ieročiem mākslinieks spēj nesaudzīgi asi un trāpīgi komentēt sabiedriskās un politiskās norises, nepārkāpjot vizuālās mākslas izteiksmes robežas.
Daudzpunkte atklāj mākslinieka saikni ar vācvalodīgo kultūrtelpu – tas nav pārsteigums, jo viņš, 1988.–1994. gadā dzīvojot Vācijā, guvis nozīmīgu starptautisko pieredzi. Par idejisko piederību tai arī šodien liecina divas gleznas, kas nosauktas Bez komentāriem, kā arī fotokolāžu sērija Pēc Zigmunda Freida. Eļļas gleznās ar Veimāras klasiķu Gētes un Šillera portretiem, kam pārklāti teksti, zobgalīgi komentēta ļaužu kompetence kultūras jomā. Par to diemžēl neko vairāk nedrīkstu atklāt, lai neizjauktu autora iecerēto mākslas darba un skatītāja spraigās sarunas norisi. Savukārt fotokolāžu sērijā vienā formātā virknētas tipiskas kalnu ainavas, kas veidojušās, pārklājot trīs atšķirīgas kalnu fotogrāfijas no melnbaltiem vācu žurnāliem. Mākslinieks tās papildinājis ar trijās dažādās pozīcijās izkārtotiem marķējumiem "es", "viņš", "viņa", "viņi", "mēs", vedinot uz freidisku lasījumu cilvēku savstarpējām attiecībām un priekšstatiem par savu vietu varas attiecību kartē un vienlaikus atgādinot par visu šo priekšstatu relativitāti un nepārvaramo atkarību no skatpunkta.
Cita ainava ar horizontu
Minimālistiskā tušas zīmējumu sērija Siluets ir traktējama kā cieņas apliecinājums jeb piemineklis inženiera visnotaļ radošajam darbam – tajā vērojamas dzelzceļa sliedes profila niansētas variācijas. Līdzās askētiskajiem siluetiem pieredzams, kā nevainīgi abstraktas gleznas iegūst politisku saturu. Eļļas gleznu sērija Kas ir kas un Darbs procesā sastāv no horizontāli uz pusēm pārdalītiem audekliem, gludi pārklātiem ar oranžo kadmiju, kas ņemts no dažādām tūbiņām. Pārsteidzoši atšķirīgo toņu laukumi papildināti ar korektu melnu burtiņu vērteni, kas nosauc krāsas ražotājzemi, aicinot skatītāju salīdzināt un izvēlēties savu īsto kadmiju. Viena no četrām gleznām pretendē uz tehnoloģiska eksperimenta statusu – tajā salīdzināta dārga zīmola krāsa un tā vislētākā. Patlaban gandrīz identiskajiem toņiem hipotētiski vajadzētu gadu gaitā radīt citu "ainavu ar horizontu".
Galerijas kupola zālē izvietota sērija Kino plakāts, kas ikvienu izaicina uz aizrautīgu spēli atpazīt kļūdu – vizuālās un tekstuālās informācijas nesakritību. Tās pamatmateriāls ir šarmantas pagājušā gadsimta kinoafišas, kas noformētas vienotā stilistikā un ko Leonards Laganovskis neuzkrītoši papildinājis ar ogles zīmējumiem. Šķiet, ka māksliniekam ir bijis jautri no atmiņas vai interneta dzīlēm vilkt ārā informāciju par vecām filmām, pārsvarā populāriem kino šedevriem, un uztaustīt fonētiskas vai vizuālas asociācijas, kas domas aizved paralēlos ceļos. Arī mums bija visnotaļ aizraujoši atminēt vai neatminēt uzdotās mīklas, vēloties turpinājumu šai dadaistiski konceptuālajai mākslai.
Leonards Laganovskis
Izstāde Daudzpunkte
Galerijā Māksla XO līdz 6.V