Grāmatas 18 recenzija. Rakstnieks kā publicists

par kādu vēsturisko patiesību tur runā ''recenzijas'' autore? tas ir savārstījums,lēts,salikts no atsevišķām nokopētām dzīves epizodēm ,ar autora murgainiem spriedelējumiem par tautību,dzīvi un tās jēgu.

Labots ''.Taiti salās visiem jāsaprot krievu valoda ''

sis autors nevar uzrakstīt istu,nacionāli augstvērtīgu un vēsturiski tuvu romānu,jo...propagandē multikulturālisma idejas.es neuzticētu šo uzdevumu cilvēkam,kurš pats mokās ar savām sajauktajām asinīm,laikam traucē? vai sāds žurnālists var objektīvi tvert Latvijas tautas svarīgu vēstures posmu?šķidrs ,savārstīts teksts,kurā 2/4 nekas nozīmīgs nenoti8ek,ja nu vienīgi visādiu divaiņu un dīk'dieņu spriedelējumi un lēti piedzīvojumi. autors romānu pabeidz sev raksturīgā manierē,izrādīdams ''cieņu'' pret tautu ,kuras vidū dzīvo,ak,nē! viņš nokaunas lidmašinā,dzirdot latviešu valodu un savus'' tautiešus,parādās vēlme norobežoties un neizrādīt,ka esmu viens no viņiem.Man ir neērti,ka esmu piederīgs un kauns par visu -izskatu,uzvedību'!'' ir sajūta ,ka šis skribents ir aiz naida,kā piedzimis laikam no kāpostu lauka jau iesūcis asinīs naidīgus uzskatus,tikai apgrieztā veidā. tas ir domāts par slāviem,jo viņi tā arī definē,savu norobežošanos gan kanāros ,gan Taizemē,jo krievi uzvedas briesmīgi,uzskatot ,ka Taiti salās visiem jāsaprot latviešu valoda un Kanāriju salās jākomandē apkalpotāji un jātēlo kungus.šī slavu vidusšķira arī ir sabojājusi Bankovska smadzenes. nevienam taču neinteresē,cik asiņu viņā sajaukts,mtas acīmredzot nedod miera un tāpēc jāpaziņo,ka viņš ir pasaules pilsonis,iedomājies,ka par svešu naudu var tēlot grāfu Tolstoju,bet sajauktās asinis arī neļauj paaust pašam savu noteiktu idejisko virzienu vēstures notikumos. ja viņš ir Pasaules pilsonis ,tad mēs esam latvieši Pasaules naba

sāku lasīt šo grāmatu ar domu,ka lasu vēsturisko romānu. Tā kā no vēstures tur nebija nekā, jo tālāk lasīju,jo vairāk sanervozējos un pabeidzu pārskrienot tekstam ar acīm. Var jau teikt, ka es biju iepriekšsagatavotu priekšstatu gūstā un pati vainīga, jā, bet var arī teikt - kārtējo reizi - liela brēka maza vilna. Un kaut kāda perversa sajūta, ka par kārtējo izgāšanos , man kārtējais ļaunais, sīkais, zemiskais gandarījums. Bet žēl ,ka tā