Grāmatas 2666 recenzija. Dubults meistarstiķis

Varbūt es gribētu gan, bet man nav tādu zināšanu.Kad es tagad klausos un skatos jau pieminēto M.Reichu Ranicki, mani pārņem satraukums - cik daudz es nezinu,esmu aizmirsusi,vai neesmu pat lasījusi. Un vienlaicīgi -apbrīna. Lūk, vienā vietā, viņam paredzēts svinīgs izgājiens pie publikas, bet viņš nepamana pakāpienus un nogāžās visā augumā,visu ekrānu un klātesošo priekšā. Un mani sajūsmināja,ka viņš nevis rupji, bet apbrīnojami skaisti nolamājās. Valodas bauda - tas nav vārdos izstāstāstāms - cik garšīgi un baudāmi viņš runāja. Es viņā iemīlētos,pat ja viņš būtu bez zobiem un ar vienu aci. Vispār - esmu viena veca, nešpetna onkuļa nošarmēta līdz kaulu smadzenēm. Ja es par tādu personību kļūtu,kaut vai 50-60 vai 70 -80 gados,o,jā - tad ir vērts. Es varētu vadīt kādu lasītāju klubiņu. Bet ja godīgi - šobrīd nav pa,kuru laiku.

Tajā bardakā, vērtīgā un nevērtīgā kopējā mudžeklī,kas valda literatūrā - nav brīnums,ka visi nepazīst Silviju Brici, Māru Poļakovu, Dace Meieri .... utt. , bet cik tad sen vispār tulkotāju darbs tiek ievērots un novērots vispār ? Es piemēram, uz visiem laikiem atcerēšos redktores Ligitas Kovtunovas un tulkotājas Gunas Eglītes haltūru izdodot Jukio Mišimas Zelta templi. Šī ģeniālā grāmata latviski ir izvarota. Diemžēl. Jā un par šo grāmatu. Es turēšos pretī tik biezām grāmatām cik vien varēšu. Es nezinu cik daudz laikam ir jābūt un cik tām labām ir jābūt ,lai tādas izlasītu. Jā un es kārtējo reizi saku - ka vajag balvu literatūras kritiķiem. Es pat nezinu vai VKKF nevajadzētu atņemt naudu rakstniekiem un piešķirt kritīķu jaunās , profesionālās, neatkarīgās paaudzes veidošanai.

Tad gan švaki, ja Meieres vārdu dzirdat pirmo reizi.

Horhe, tā nav tiesa. Bolanjo šo darbu rakstīja kā vienotu un monumentālu tekstu, lai arī piecās daļās veidotu. Zinādams, ka kuru katru brīdi būs jāmirst, viņš ierosināja ģimenei sadalīt to atsevišķās grāmatās, lai nodrošinātu saviem bērniem ilgāku un labāku iztikšanu. Tomēr beigu beigās tika nolemts grāmatu izdot vienos vākos - saskaņā ar autora sākotnējo ieceri. Un zini, Horhe, lai nu kam, bet tiesību turētājiem un izdevējiem (gan spāņu, gan vēlāk pārējiem) pilnīgi noteikti ir/būtu izdevīgāk izdot piecus nelielus romānus, nevis vienu šādu milzeni.