Grāmatas Dana un Medaljons recenzija. Par argekļiem (1), kofotiem (2), serpultām (3) un kerepiķiem (4)

Nu nemāk vairs latviešu zilie zirgi ar tekstu strādāt. Mājieni tā saucamajā recenzijā ir, taču dēļ maigā toņa tā no kritikas kļuvusi par slavinājumu, sak - vāji jau ir, bet tas ir labākais, ko latviski uzrakstīs. Sorry, tā ir diezgan rafinēta reklāma. Kur sunītis norakts - Latvijā pietiek vietējo teiku un folkmaģijas mītu un tradīciju, lai sagatavotu ko tik oriģinālu, ka poteriāde pabīdītos. Bet tā vietā dara to pašu ko skolā un augstskolā - špiko bez jēgas un izpratnes tulkotos materiālus. Nav šaubu, ka te minētā grāmatas nosliece uz ēdienu pieminēšanu nāk no ''Troņu spēles'' autora dullā paraduma katrā ceturtās-piektās grāmatas nodaļā sīki aprakstīt savas vakardienas pusdienas. Tikai - Dž. Mārtins ir resns rīma, bet autorīte visticamāk ka veģetāriete. Tas, ko te sauc par recenziju ir parasts fanfictionneta vai amazona koments - patika vai nepatika. Lai recenzētu, fantasy jāpārzin labāk par trim-četriem hrestomatiskiem darbiem, tad nenāksies sajaukt Jūrzemes burvi ar tās pašas Le Gvinas Tumsas kreiso roku, kas tiešām ir labākā feminā fantasy. Īsi sakot - tracis ir tādēļ, ka pārāk bieži daudz labākas grāmatas šeit nepiemin un nerecenzē vispār. Slavēt brāķi ir avīzes izvēle, bet tad vismaz to jāprotas darīt.

Nesaprotu, nu neko nesaprotu. Par jums, jaunā kundze Simsone, tapis stāstīts, ka esat savā zinātnē trakoti dziļi ieurbusies filoloģijas doktore, kaut gan pazemojat sevi strādājot Zvaigznē par autordrāzi - izliekaties, ka esat redaktore, lai atņemtu nelaimīgajiem rakstniekiem cik iespējams daudz peļņas un slavas par labu saimniecei Kilblokai. Bet šeit apskatītais izsmiekls no grāmatas taču nenāk no Zvaigznes, bet Atēnas. Kāpēc jums konkurenti gaisā jāceļ. Kaut gan - varbūt vaina tai faktā, ka autorītes papus ir rakstošajā tusiņā labi pazīstams ļaužs ar vienu otru pazīšanos. Piedodiet, bet šī nav recenzija, šī ir izgāšanās. Pat ne doktorei, bet ezītim miglā būtu skaidrs, ka grāmata ir plaģiāts, kas izmanto letiņu nezināšanu par anglosakšu fantasy. Šai gadījumā pat no pārstāsta redzams, ka špikots no Nila Gaimana 1990. gada Neverwhere, kura atjaunoti ieviesa fantasy žanrā to Apakšzemes ideju. Protams, noteikti izmantotas vēl pārdesmit grāmatas, autorīte atzīst, ka neko citu kā fantasy nelasa. Ko padarīsi - par 400 latiem uz rokas, šai gadījumā ticamāk, ka par velti - labāku vietējo bērnu literatūru neredzēt.