Manas pārdomas par Ievas Iltneres jauno personālizstādi aizsākās ar atklātni, uz kuras reproducēta galerijā Māksla XO pašlaik aplūkojamā glezna Sensitīva informācija. Atklātne gulēja uz galda vēdekļveidā izjukušā kaudzītē kopā ar citiem izstāžu ielūgumiem. Tā pievērsa uzmanību, jo šķita nejauši apgriezta otrādi, izskatījās kā spēļu kārts ornamentālā puse. Pirmajā brīdī likās, ka tā varētu būt dekoratīvi veiksmīgs fragments no kāda lielāka gleznojuma, tomēr, kad nokļuvu galerijā, izrādījās, ka Sensitīva informācija ir aptuveni pusotra metra gabarītu kompozīcija, kas visā tiešumā ataino laika gaitā glīti nolupušu, ar rupjībām un telefona numuriem aprakstītu Vecrīgas nama sienu. Šī glezna labi reprezentē Ievas Iltneres jaunākās idejas, ko viņa var izstāstīt tikai un vienīgi savā no bērna kājas vizuālā estētismā trenētajā, smalki izkoptajā rokrakstā.
Apziņas plūsmas slāņi
Izstādes nosaukums ir Summa, un uz tā atbilstību redzamajam no pārsteidzoši daudzām pusēm norāda ekspozīcijas anotācijas autore Jana Jākobsone. Vispirms gleznās summējas vairāku atšķirīgu mākslinieces pieredzes un iespaidu fragmenti, kuros fragmentārisms kā šodienas dzīves tipisks raksturlielums ir uzsvērts apzināti, – attēls tiek salikts kopā pa gabaliem. Vairumā darbu plaknē ir attēloti tādi kā apziņas plūsmas slāņi, kuros sagūluši bieži arī nesaderīgi informācijas vai vizuālo iespaidu fragmenti.
Svarīgs elements izstādē ir punkts, kas izmantots gan līniju un laukumu piepildīšanai puantilismam radnieciskā manierē, gan arī kā cauruma ilūzijas radītājs, – apaļa balta glezna Punkts virs melnas gleznas Melnraksts. Vēl svarīgi, ka Ieva Iltnere ir gleznotāja, kura mierīgi, konsekventi strādā savā rokrakstā, necenšoties mainīties vai pārsteigt sabiedrību, viņa sensitīvi ļaujas pasaules un kultūras bezgalīgi piegādātajiem vizuālajiem impulsiem, kuru gleznieciska apstrāde ved no viena darba pie otra un palēnām summējas kopā, veidojot individuālo stilu. Šogad Ievas Iltneres dalībai izstādēs aprit 40 gadu.
Ievas Iltneres stilu jau izsenis raksturo tieksme saliedēt ornamenta un figurālu vīziju iespējas – no vienmēr klusinātiem un plāniem krāsas klājumiem, berzējumiem, rastra punktojumiem vai ornamentāliem otas vijumiem uzrodas spokaini tēli, kas var būt aizgūti tiklab no dizaina elites tiražēto attēlu gūzmas kā citiem kolektīvās apziņas kambariem. Atkarībā no mākslinieces katra brīža personiskās dzīves izjūtas, gleznas var raisīt atšķirīgas izjūtas. Visai bieži tās mēdz radīt vēsas atsvešinātības, mistiski uzlādētas, katastrofu mierīgi sagaidošas atmosfēras iespaidu, kam seko pārdomas par pasaules tehnokrātismu, tomēr šajā izstādē dominē silta un mīļa gaisotne, kurā spokojas drīzāk bīdermeijeriskas vīzijas. Kaut kur gleznas Pielaide noslēpumam dziļumā vīd romantiska lauku ainiņa ar flautistu, kas spēlē dāmai un govīm, gleznā Palmu svētdiena kaut kur aiz dekoratīvām augu lapām, ja rūpīgi ieskatās, samanāma līgani slīdoša laiva ar sievieti XIX gadsimta ietērpā.
Aizraujoša domudzīve
Interesants un daudzsološs pavērsiens Ievas Iltneres daiļradē šķiet divas gleznas, kurās attēloti katras sevi cienošas XX gadsimta sākuma mātesmeitas rokdarbu sasniegumi – sižetisku bildīšu un piemīlīgu tekstu izšuvumi ar zilu diegu uz balta auduma. Šos tekstila dekorus gleznotāja atainojusi no kreisās puses, citādi gandrīz nemaz neabstrahējot, tādējādi veidojot kontrastu pārējai ekspozīcijai. Jāatzīst gan, ka arī gleznojums ar Džefa Kūnsa sunītī atspīdošo mākslinieces darbnīcas griestu gaismu un glezna Spogulis ir teju hiperreālistiski darbi, tomēr tie visai dabiski ierakstās jau labi zināmajā gleznotājas estētisko interešu programmā.
Izstādē aplūkojamas divpadsmit gleznas, tās nevieno kāda stīvi definēta tēma, un tās atklāj visai dažādus estētiska risinājuma ceļus, tomēr ekspozīcija ne mazākajā mērā neliekas eklektiska, drīzāk parāda, cik aizraujoša ir bijusi gleznotājas domu dzīve nepilna gada laikā. Visi izstādes darbi ir datēti ar 2018. gadu.
Šajā ekspozīcijā nevar neievērot un cieņpilni nenovērtēt Ievas Iltneres pieeju glezniecībai kā roku darbam un interesi par ornamentālo, dekoratīvo, formālo mākslas potenciālu. Ne mūsdienu psihologi, ne antropologi nav spējuši izskaidrot ornamenta (rotājuma) radīto specifisko emocionālo efektu racionālāk kā metaforiski – tas paliek vizuālās pieredzes jomā. Arvien spēkā ir Ervīna Panofska simtgadīgā definīcija: "Mākslas darbs ir cilvēka radīts priekšmets, kas paredzēts estētiskam pārdzīvojumam."
Ieva Iltnere
Personālizstāde Summa
Galerijā Māksla XO līdz 24.VII
w