Izrādes Es par Rēziju recenzija. Rēzija spēlē Rēziju, kura spēlē Rēziju

Šķiet Ilmāram labāk vajadzēja Rēziju iesaistīt kādā bērnu lugā puiciskā lomā un tur atklāt Rēzijas lielo bērnišķigumu un untumus,un neizmantotās iespējas.Tagad daudz kas bija par tukšo laika vilkšanai. Interesanti jau visu pavērot kā notiek komunicēšanās process jaunam daudzsološam režisoram ar pašu populārāko aktrisi. Bet ko vērtīgu no tā var iegūt skatītājs,kā dēļ ir vērts maksāt 12 ls un veltīt 1stundu un 15 minūtes.

Talants taču ir Dieva dāvana, kas jākopj. Nešaubos, ka Rēzija ir atdevusi visas savas sirds asinis, lai BŪTU. Taču nevajadzētu ziedoties projektiem tam, kurš spēj RADĪT un būt izcils Mākslā.

Tuvojas Saulgriežu laiks, kad visas lietas vēršas uz labu. Ko vēlos pateikt? Mīļā Rēzij, varbūt neesiet TIK laba, dāsna, neatsaucieties katram, kurš lūdz. Esmu daudz gadu sekojis Jūsu panākumiem un arī tādiem kā garām aizšļūcieniem.Vai Jūs nevarētu būt mazliet egoistiskāka, koncentrēties skaitliski nelielākam, bet dziļākam radošā darba izvēles klāstam, neizdālājieties, cilvēka un Mākslinieka spēki nav neizsmeļami. Dzeniet prom tos nesātīgos lapeļu drukātājus! Viņi Jūs izlaupa. Vēlu Jums Mīlestību, kas apstarotu Jūs pašu un mūs- skatītājus. Ar visa laba vēlējumiem un cieņu- Dainis Ozoliņš.

tas trakākais jau ir tas, ka Rēzija Kalniņa visās savās lomās "[ir] Rēzija Kalniņa, kura spēlē Rēziju Kalniņu" (komponista Imanta Kalniņa un aktrises Helgas Dancbergas meitu) - un tas jau ir kļuvis par sava veida aktiermeistarības zīmolu ad absurdum. bet nu jau RK "aktiermeistarības zīmolam" uz papēžiem min dzejnieces Māras Zālītes meita, režisora Valda Lūriņa meita, komiķes Svetlanas Bleses meita, un, ja tā turpināsies, tad mēs tā arī vairs nekad neuzzināsim, kas tad ir īsta un patiesa aktiermeistarība... alas...

Man šķiet ļoti precīzs Mārītes Gulbes formulējums- UNTUMS ( vai maz tik radošs?), kurš nenes augļus. Gruzīni ( aktrise Veriko Andžaparidze) sacītu- Kam vajadzīgs ceļš, kurš neved uz Dievnamu? Piemetināšu, ka citādi cienījamais Elmārs Seņkovs, kurš varētu sevi precīzāk pilnveidot kā režisors,lūk, vēlas nosēsties uz blakus beņķīša- būt arī aktieris.Nu, taču precīzi- untums!

Šajā gadījumā tā bija paša jaunā censoņa - režisora Elmāra Seņkova - ideja, nevis aktrises iniciatīva. Protams, Latvijā ir citas aktrises, bet tieši Rēziju Kalniņu Einārs Seņkovs sauc par savu "sapņu aktrisi". Tā ka šajā gadījumā ar visām pretenzijām pie viņa. Man ar šķiet, ja jau reiz Elmārs Seņkovs gribēja pētīt teātra dīvas tēlu un fenomenu, aktrisi, kura ir nospēlējusi visu, iespējams, daudz oriģinālāks būtu pētījums par citu Dailes teātra aktrisi Indru Briķi, kura, gan lielāko tiesu Liepājas teātrī, ir bijusi teātra 'prima assoluta', Oļģerta Krodera mūza, kura nopēlējusi Spīdolu 18 gadu un Džuljetu 36 vecumā. ir izgājusi cauri teju visiem sieviešu tēliem pasaules un latviešu klasikā, spēlējusi karalienes, aristokrātes, deģenerātes un dzērājas, arī tagad ir redzama iespaidīgajā Vecāsmātes lomā R. Vaivara iestudētajā psihodrāmā "Apglabājiet mani zem grīdas". Tas tiešām būtu nesalīdzināmi oriģinālāk.

Latvijā bez Rēzijas ir arī citas aktrises? Tā vien šķiet, ka visur ir tikai Rēzija - uz visu iespējamo dzelteno žurnālu vākiem, to lappusēs, afišās, nu jau arī ir tapusi atsevišķa izrāde par Rēziju. Ko Latvijas cilvēks vēl par Rēziju nezina? Laikam tāda fakta nav. Ja Rēzijai pašai nav mēra sajūtas atkailināties, tad varbūt, ka ir kāds gudrs cilvēks, kas varētu viņai ieteikt psihoterapeita kursu ekshibicionisma pārvarēšanā.