Izrādes Karmena recenzija. Vienīgā nestandarta sieviete

Pats domā, skaties, vērtē, analizē, esi piekritējs vai atkritējs! Skaistu metaforu mētāšana dotajā recenzijā. Nedrīkst iet uz izrādi ar šādu bagāžu. Īstie kritiķi ir skatītāji:)

Snieklīgi, ka neviens komentētājs nepievērš uzmanību, ka šajā recenzijā tikai pāris pēdējie teikumi ir tā kā uzslava un parādītas vismaz divas Dailes teātra problēmas - plaģiāts un tekstu zagšana, kā arī jaunu aktrišu miesu apnicīgi vienveidīga izmantošana.

Kopš iedibināta NN vārdā nosauktā gada balva mākslas kritikā, kur aktieri, režisori, tejāteru direktori un direktrises kopā ar citu mākslu pārstāvjiem VĒRTĒ savu kritiķu veikumu, gluži likumsakarīgā kārtā nav vairs ne teātra, ne citu mākslu kritiķu, kurus būtu vērts lasīt. Likumsakarīgi arī, ka šī gada balvu piešķīra Tišheizerei, kuras stilā aizvien ir bijis labā latviešu valodā čomīgi palaipot, nevienam uz varžacīm nekāpjot.

Laikam taču visi dzīvojam Latvijā, esam šeit guvuši izglītību, daži krievzemē, ārzemēs. Kāda ir attieksme pret latviešu dramaturģiju. Šoreiz runāšu par Mārtiņa Zīverta un Anšlāva Eglīša lugām. Tur, lūk, esot daudzvārdība. Un viss? Citu vērtību nav. Zīmuļa mājās nav? Vai patiesība slēpta tur, ka režisori nav spējīgi saprast un uzvest šos darbus. Piemēram, "Minhauzenu" gan Edmunds Freibergs, gan Valmiera sadraņķēja. Aktieru mazspēja un dvēseles tukšums traucē. Viena pati Daiga Gaismiņa kā Jakobīne ar savu flegmu un monotono balsi vien ir uzmanības vērta. Harija Gulbja lugas ir teicamas, mazliet pārstrādājot atbilstoši laikam. BET, kas interesē režisorus pirmkārt? Lugas ar nenormāliem cilvēkiem, saturu un vidi. Kāpēc? Tāpēc, ka tur uzreiz pirmo var izfantazēt formu. Saturu, tēlu būtību, ideju latviešu dramaturģijā grūtāk atrast, tad jāvar un jāstrādā, nevis jācep tik augšā. Nav tā ārišķīgā asuma, griezīguma, trilleru un šovu estētikas. Padomju laiki esot vainīgi. TAGAD un TE mēs paši

Mūsu jaunie un nejaunie ģeniālie režisori. Laura Groza-Ķibere. Nevienas izrādes, kur būtu harmoniski cilvēki, cēls saturs. Vienvienīga vandīšanās pa zaņķiem. Viesturs Kairišs- katrā izrādē obligāti vismaz viens kails vīrietis, tai skaitā "Līrā". Lai taču reiz apmierina savas erotiskās fantāzijas realitātē un beidz izsmiet skatītājus. Operā noģērba veselu plejādi. Šie vaicā: kāds mums uzdevums? Kairišs: Uzbudinieties! Vladislavs Nastavševs- visu laiku apdzied vienu orientāciju un tik pats dzied, apstādinādams jau tā gauso darbību. Elmārs Seņkovs- saslvēts, sabalvots un aizgājis pa pieskari, mēra izjūtu zaudējis. Džilindžers- visu iespējamo sexuālo perversiju apdziedātājs, tai skaitā "Sniegbaltītē"- bērniem! Pēteris Krilovs- tik pa mazām zālēm, audzina aktierus tuvplāniem, tv, kā iet uz lielās skatuves čiks! Indra Roga- kopē un kopē pati sevi, pareizticībā pārgājusi, velk krievisko, cik iespējams visur iekšā, Valmieras "Mežā" vīrieši"kleitās, sievietes vīriešu apģērbos, stiepj darbību.

Diezin, cik ilgi vēl būs jāgaida latviešu skatītajam, līdz Džilindžers būs izslimojis VISAS savas kājstarpes problēmas? Teikšu nejauki- uz DT sienām un NT kolosiem pietiekami daudzos gadījumos publikai varētu atļaut rakstīt tā kā to dara uz publisko ateju sienām. Būtu saskaņā ar repertuāru. Aktieru ģenitālijas ir iepazītas visai plašā apmērā. Jautājums viens: kas, piemēram, māksliniecei Ķuzulei ir galvā, vai vismaz salmi atrastos, ja viņa sēž avanscēnā ( dvīņu māmiņa), novilkusi biksītes, kājas papletusi un otra zvaigzne Ieva Segliņa ripina tualetes papīra rullīti. Ak, režisors lika! Bet viņas pašas ir sievietes, mākslinieces, KA mācījušās vai kāda prostitūcijas kantorī. Izrādei tas nedod neko. Tāpat kā Žagara plikā d,,,a, citu visu jau arī atrādījis, jāsaka, lielu iedvesmu nerada ne krāns Kairiša filmā, ne viss korpuss Baterflejā. Bezpersoniskas būtnes tup mūsu vadošajos teātros. Ja pieceltos Anta Klints, Emma Ezeriņa, Lilija Ērika, Lilita Bērziņa...man šķiet viņas nekautrētos un run

Latviešu teātris ir kļuvis jēls, bezkaunīgs un perverss. Jautāju Šerlokam Holmsam, viņš skaidro: kritiķu vidū sievietes vien gandrīz ir, tātad arī viņas ir bez kauna. Nekaunīga sieviete kļūst mazinteresanta. Ko lai dara? Jāslavē, no kā tad aizpildīsies SPĒLMAŅU NAKTS, kam balvas birdinās. Vera Mihailovna Baļuna, braugdama ar auto kur iegriba, sacīja: Kur mana valdība, tur es ar. Mūsu it kā jau kultūras sardzes var droši par sevi galvot: kāda mūsu valdība, tādas mēs ar.. Zemiska kultūras nīcināšana- apzināti.

"libretu, kas ir samērā banāls, melodramatisks"/ Operā pirmkārt nevērtē libretu, bet MŪZIKU, tādēļ nevajag salīdzināt ar operu, pietiek jau ka Radzobe "Makbetu" izprata pirmskolas līmenī. "Jebkura sieviete ir ļaunums, bet divreiz mēdz būt laba – mīlas vai nāves gultā." / Dāvāju Jums arī citātu: "Vīrietis divas reizes mūžā ir laimīgs- kad sievieti iegūst un, kad tiek vaļā. Dižais Atkočūns pazaga no krievu lugas. Okei, DT atkal uzvara.

Mums nav neviena teātra kritiķa, kuru būtu vērts lasīt, par to esmu pārliecinājusies vēlreiz. Vājš mierinājums, ka mūzikas kritikā ir vēl daudz nejēdzīgāka situācija (neticami, bet fakts!).