Izrādes Zojas dzīvoklis/Zojkina kvartira recenzija. Nelaba vieta

recenzija tikpat laba k'a izr'ade - IZCILA

iepriekš sagadījās izlasīt neatkarīgajā Arno Jundzes rakstiņu par latviešu valodu, minēto lugu un Indru Rogu. naumanis šeit raksta, ka tulkojums esot izcils, kas mani mazliet mulsina, ņemot vērā absolūti nepamatotu krievu valodas pielietojumu recenzijā. neliegšos, jundzes raksta mani iespaidoja, un labākais, ko es varētu darīt, lai iegūtu pilnīgi savu viedokli, būtu aiziet uz teātri, ko arī izdarīšu. ieskatam mazs citātiņš no jundzes raksta: Pirmdienas vakarā raidījumā 100 g kultūras režisore Indra Roga, iemetot darvas karoti tajā labajā darbā, ko pati paveikusi, sūrojās, ka esot bijis tikpat kā neiespējami tulkot Mihaila Bulgakova lugas Zojas dzīvoklis tekstus, jo latviešu valodā neesot vārdu ar to trāpīgo jēgu, kas piemītot oriģinālam. Jau atkal ieskanas nebeidzamais gaudu meldiņš. Mūsu mazā valodiņa pretstatā lielajām un koptajām (krievu, angļu, vācu, franču) esot kusla, nevarīga, neprecīza utt. Nu, cik var! Vai tiešām cilvēkiem, kam valodas dzirdei acīmredzot zilonis uz ausīm uzkāpis un kam acīmredzot ir maza profesionālā sajēga par to, kas ir valoda, nav apnikusi šī maziskā paššaustīšanās. Ja reiz nepārvaldi dzimto valodu, tad varbūt nevajag ķerties pie Bulgakova tulkošanas, bet palūgt kādu, kas ir šā aroda meistars.

Neprecizitātes un nezināšana, bet milzu pašpārliecinātība un apšaubāmi secinājumi pirmajā teksta rindkopā liek nedaudz piesardzīgi un neuzticīgi sekot tālākajam(ar tikpat vieglu roku???) rakstītajam, diemžēl. Palūkosim vienu piemēru no pirmās rindkopas – ” hroniskas nefrosklerozes (aknu vēža)” iebildes: - nefroskleroze nevar būt ”akūta”, secīgi nav pamata rakstīt vārdu ”hroniska”, jo skleroze sevī ietver hroniskumu/ti., ka tā, kādu apstākļu(un šajā gadījumā hipertonijas) dēļ, ir progresējusi ilgākā laika posmā; - nephro – nieru, hepato – aknu kāda saistība nierēm ar aknu vēzi?

Mani nepamet sajūta, ka recenzijas beigu secinājums "jo tikai sieviete var piedot viņiem visiem un vīriešiem sevišķi - par tām nākotnes šausmām, ko katrs bezlaikā eksistējošais spējīgs sastrādāt " pašās beigās piekārts tikai tāpēc, lai kaut jelkādi attaisnotu "talantīgās Renātas Ļitvinovas" piesaukšanu, jo viņas vārds jau nu gan šī Indras Rogas un Valmieras teātra aktieru tiešām visnotaļ lieliskā darba sakarā skan apmēram kā Poncija Pilāta vārds ticības apliecinājumā. Tā sacīt - nekādā sakarā. P.S. Man patīk Naumaņa recenzijas, vienmēr tās lasu, lai gan tikai retumis mans viedoklis sakrīt ar viņējo. Patīk tas, ka raksta redzami ar rakstīšanas talantu apveltīts cilvēks, kuram gan reizēm vēlme kaut ko iepīt tekstā ir lielāka par objektīvo vajadzību to darīt.