Muzikālā izrāde Kabarē Nacionālajā teātrī ir grezns un dekoratīvs iestudējums. Mārtiņa Vilkārša iekārtotā pelēcīgā, vairākiem maziem kinoekrāniņiem aprīkotā telpa katrā ziņā nereflektē ar autentisko bordeļtipa kafēšantānu, kādu ar spoguļiem un spuldzītēm vien uzbūra klubs Kit Kat 1972. gada kulta filmā. Dekadences šika vietā te sterila deju grīda retro estētikā, kas galīgi neliecina par nabadzību, – tas varētu būt liels klubs kaut kur Berlīnes Nollendorfplatz rajonā. Arī Annas Heinrihsones kostimērija ir pārāk glīta, lai spilgti iezīmētie sociālie tipāži no manekeniem, uz kuriem sakārtas visu dzimumu dejotāju, viesnīcas īpašnieces, ebreju bodītes īpašnieka un kalpotāju labi kustēties protošās jauno aktieru miesas, kļūtu par unikālu Kabarē pasauli, kas izpaužas ik sīkā sīkumā.
Kulturāla izklaide garantēta
Kabarē ir stipra profesionāļa rokas vadīts liela mēroga inscenējums, kurš galvenajās līnijās (mizanscenējums, telpvietas piepildījums, kolorīts fons, Ingas Raudingas možie horeogrāfiskie numuri, kas raiti dzen izrādes ritmu no prologa līdz finālam) pierāda: režisore Indra Roga patlaban ir spēcīgākā savā – klasiskas inscenētājas – arodā.
Normunda Naumaņa recenziju izrādei Kabarē lasi 5.jūnija KDi!