Kolberga vērojumi. Grāmatas Tas lielais diletantu laiks recenzija

Lūdzu! Un paldies par diskusiju!

Lūdzu! Un paldies par diskusiju!

interesants rakurss. paldies par viedokli!

turklāt savu izpratni par šo jēdzienu jau definēju. tā kā saistīšana ar nez kādām pagātnes sistēmām man šķiet krietns pārspīlējums.

vai Jums vārds 'inteliģence' raisa asas un negatīvas asociācijas ar Krieviju? tad risinājums ir ļoti vienkāršs - lietojiet jēdzienu 'intelektuāļi' vai jebko citu. tas, ka Latvijā tiek lietots kāds jēdziens, kura pēdas ved uz Krieviju, nenozīmē kaut kādu pārmantojamību vai nepārmantojamību. mums ir bezgala daudz aizgūtu jēdzienu ar aizgūtu šo jēdzienu izpratni. tā kā tiešām neuztvēru uzbrukuma jēgu.

Jūs neatbildējāt, vai tālāk uzrunājot Jūs ir jāievēro kāda īpašs uzrunas veids. Nē, es nejokoju, ja reiz Jūs uzskatāt, ka Latvijā ir Krievijas impērijas tradīciju pārmantotāja šajā jautājumā, tad būsim konsekventi un ievērosim kontinuitāti pilnā apjomā. Un vecā tradīcija ir tāda, kā es viņu Jums definēju. Jūs teiksiet, ka PSRS laikā… zinām, bet muižniecība, kas bija emigrējusi turpināja saglabāt un arī šodien saglabā savus titulus. Tātad… nekādu joku!

Daiga, kas tie par jokiem? :) es ar inteliģenci nedomāju kādu nodalītu, šķirisku, augstāku vai vienalga kādu citu atšķirības līmeni/grupu. Agneses tēze par to garīgo pārstāvniecību ir interesanta. man škiet, par kaut kādu pārstāvniecību diez vai būtu adekvāti runāt, it īpaši mūslaikos. drīzāk runa ir par to - kas izsakās un ko uzklausa. ja kāds klusē, vienmēr kāds cits runā. man piemēram, ne ļoti patīk, ka tik bieži uzklausa Šleseru un Lembergu, bet tik reti - varbūt citus, ne mazāk interesantus un gudrus cilvēkus...

Paldies par komentāru! Es jau principā par to arī rakstīju, ka Latvijai ir tieši krieviskā modeļa "inteliģences" tradīcijas, tāpēc mēs, savā starpā runājot, tulīt pat lieliski sapratīsim, par ko ir runa. Lai gan mani nedaudz mulsina šis citu garīgās pārstāvniecības moments. Varbūt tas ir tieši tas, kurš norāda uz to, ka inteliģence vienmēr darbojusies kaut kādos totalitāros apstākļos, kaut kādā nebrīvē? Un, valstij iegūstot brīvību, suverenitāti un neatkarību, šis moments zūd? Bet ar rietumniekiem runājot, gan jāatceras, ka viņiem nevar būt skaidra mūsu "inteliģences" koncepcija. Jā, ne tikai angļu valodā, bet visās rietumu valodās, sekojot latīņu valodas paraugam, ir tā, kā Jūs sakāt. Bet, runājoties pie sevis un savās mājās latviski, mēs, protams, drīkstam to neņemt vērā.

Agnese, tieši tā. un tas viss, protams, labi zināms. angļu valodā 'intelligence' nu gallīgi neattiecas uz kādu nebūt cilvēku kopumu, ir tikai 'intellectuals', bet tas nenozīmē, ka LV drīxt būt tikai tāda pati terminoloģija. jo vairāk tāpēc, ka man šis racionālakais un piezemētākais modelis nepatīk, 'intelektuālim', kā reizi, būtu jāapvieno ļoti dažādas racionālas un neracionālas īpašības, kas veido personību. bet tas viss - subjektīvi.

Krievijas impērijas 19.-20. gs. priekšstati par inteliģenci, kurus vēlāk pārmantoja PSRS daļēji (bet tikai daļēji) varētu sakrist ar Rietumeiropā izmantoto jēdzienu "intelektuāļi" - cilvēki, kuri vairumā gadījumu ir izglītoti, bet tas tomēr nav obligāts priekšnosacījums vienmēr, kā arī kā a. god. J.Vādona kungs raksta - visi, "kas spēj domāt, redzēt, un izteikties un - kam nav vienalga". Rietumnieciskais "intelektuāļa" modelis ir daudz racionālāks un piezemētāks par Krievijas modeļa "inteliģentu", jo Krievijas impērijas īpašā sociālekonomiskā situācija ar ārkārtīgi ilgo dzimtbūšanas pastāvēšanu lika brīvajiem pilsoņiem, galvenokārt, muižniekiem justies atbildīgiem par apspiesto tautas daļu, tādēļ izglītoties, garīgi pilnveidoties, strādāt garīgi arī viņu vietā. Ideja, kā uz to norāda daudzi Sudraba laikmeta pārstāvji, cēlusies no pareizticībai raksturīgā "garīgās varonības" (podvig) jēdziena - inteliģenti bija "podvižņiki". Tāda garīgu pūļu uzņemšanās cita labā & cita vietā. Rietumu intelektuāļiem nebija nekādu noslieču uz šāda vai līdzīga veida citu pārstāvēšānu, jā - zināmu misticismu. Arī Latvijā tas ienāca, tāpat kā Polijā - principā visā bijušās Krievijas impērijas teritorijā, lai gan tajās guberņās, kuras nebija pareizticīgas, jau modificētā veidā. Tomēr mēs pazīstam vairāk krievisko inteliģences, nekā rietumniecisko intelektuāļu koncepciju. Rakstnieks, dzejnieks - tautas sirdsapziņa... ir cēlies tieši no "inteliģences". PSRS bez ierunām pieņēma "inteliģences" kā garīga priekšstāvja koncepciju, jo inteliģenti daudzos gadījumos bija kļuvuši arī vēl par mocekļiem. Tomēr vienmēr, runājot par inteliģenci ar cilvēkiem no Rietumeiropas, jāņem vērā, ka viņiem inteliģence ir vien cilvēka prāta spēja. Bet runājot par tiem, kuri "kas spēj domāt, redzēt, un izteikties un - kam nav vienalga", viņi labāk sapratīs, ja izmantosim jēdzienu intelektuāļi. Tas tā... varbūt arī kādam citam būs citādāks viedoklis.

jā, faktiski tas ir tāds padomjlaika jēdziens. bet es ar to domāju visus tos, kas spēj domāt, redzēt, un izteikties un - kam nav vienalga. bet vispār butu interesanta tēma plašākai analīzei.

Jautājums - vai mēs joprojām dzīvojam XIX –XXgs. Krievijas impērijā vai PSRS? Ja atbilde ir – NĒ Jautājums - kas dotajā kontekstā ir ”inteliģence”?

Talanti.! Talanti bieži vien paši sevi pabaro. Ko tad īsti ir jābaro?