Jaunākajā Laikmetīgās mākslas centra Kim? izstāžu ciklā pagaidām lielāku uzmanību ir piesaistījis projekts Eižena Berga dzeja un darbi, kas pieteikts kā Kim? Open Call 2019 izstāde. Konkursa uzvarētājas un izstādes kuratores Lauras Brokānes vadībā pētnieku dzejnieku grupa un māksliniece Vika Eksta sapludinājuši rakstīto un vizuālo mākslu starpdisciplinārā ekspozīcijā. Kā vēsta nosaukums, izstāde ir veltīta izdomāta personāža Eižena Berga radošajai darbībai, un, atsaucoties uz konkrētiem XX gadsimta pirmās puses notikumiem un sociālajiem apstākļiem (mātes nāve no diloņa, aizraušanās ar kreisajām idejām utt.), tiek konstruēts ļoti ticams tā laika radošas personības dzīves gājums, kura atsevišķas epizodes varētu sakrist ar kāda pavisam reāla personāža biogrāfiju.
Šī iemesla dēļ nav tik būtiski, vai izstādes jaunatklājums ir īsts vai izdomāts. Eižena Berga mīta radīšana atbilst virknei līdzīgu memoriālo izstāžu, un Kim? skatāmā ekspozīcija ir mērena, taču ne izsmējīga parodija par tipiskajiem veidiem, kādos ar atmiņu, priekšmetisku un faktoloģisku materiālu atlasi tiek veidots skatījums uz vēsturiskām norisēm un pagātnes iespaidu uz mūsdienu sabiedrības pašizpratni. Vēlme pēc interesantiem stāstiem, neparastām biogrāfijām un liktenīgiem pavērsieniem atstāj iespaidu arī uz zinātnisko izpēti, un robežas starp iztēles un izpētes veidotiem naratīviem ne vienmēr ir drošticamas.
Valodas stilizācija
Fiktīvais arhīvs veidots kā prasmīga mulāža, un nav grūti eksponētos materiālus uztvert kā vēsturisku patiesību. Pateicoties izstādes māksliniecei Vikai Ekstai, kura jau ilgstoši interpretē dažādus vizuālos arhīvus, ekspozīcijas priekšmetiem piemīt tās vēsturiskās nogulsnes, putekļi, izsmērējumi, izbalējumi, kas asociējas ar vizuāliem pagātnes nospiedumiem. Tas gan nenozīmē, ka veiksmīgs memoriālās istabas atdarinājums ir bijis izstādes galvenais uzdevums. Pats arhīvu drudzis kā mākslinieciskā metode šķiet sevi arvien vairāk izsmēlis, tāpat kā rotaļāšanās ar fikcijām un izdomātām identitātēm, taču Berga izstādē šie paņēmieni tiek izmantoti kā forma, stāstīšanas veids, nevis vēstījuma saturs, ko drīzāk veido identificēšanās ar avangarda vēsturi un estētiku.
Izstādes pamatā ir modernisma mītu izveidotā ideju telpa un Eižens Bergs kā to personificējošs mitoloģiskais varonis. Izstādes darba grupas attieksmē ir jaušama pietāte pret konkrēto laiku un tā nestajām mākslinieciskajām tradīcijām, vienlaikus netrūkst arī ironijas. Tas paralēli izsaka kādu interesantu šī laikmeta radošās mentalitātes šķautni, proti, vēlmi savus radošos eksperimentus pamatot ar kādām noteiktām tradīcijām, piederību konkrētiem vai abstraktiem "-ismiem", nevis radīt novatoriski jaunu māksliniecisko valodu.
Ekspozīcijas asprātīgā valodas stilizācija precīzi ietver tā laika rakstības, domāšanas un arī morāles aspektus, tiesa, latviešu valodu neprotošajiem centra apmeklētājiem tas viss diemžēl iet secen, lai gan saspēli starp tradīciju un robežu pārkāpšanu noteikti spētu novērtēt arī tie, kuri lokālos kultūras kodus nepārzina.
Saskares brīdis
Amandas Ziemeles izstāde Kvantu matu implanti ir viens no interesantākajiem pēdējo gadu pieteikumiem glezniecībā. Ekspozīcija veidota instalācijas formā, gleznieciski fragmenti izkārtoti izstāžu telpā gar sienām un iekārti griestos. Telpa šoreiz nav tikai pasīva eksponēšanas plakne, tā lielā mērā organizē apgleznotos finierus, to kompozīcijas atsaucas uz interjera elementiem, piemēram, durvju ailēm un iedomātiem priekškariem, paralēli ietver arī ķermeniskus motīvus.
Gleznu pamatā ir lakoniskas formas, kas akcentē triepienu nevis kā faktūru vai nospiedumu, bet pašu pieskaršanos virsmai, saskares brīdi. Tas ir intuitīvs krāsās un ritmos ietverts vizuālo zīmju minimālisms, ļoti abstraktu veidolu reducēšana līdz žestam, kas robežojas ar pavisam vieglu, taču savā noteiktībā mērķtiecīgu pieskārienu. Izstādes nosaukumā ietvertais matu motīvs arī šķiet lieliski izvēlēts tēlains apzīmējums tam lineārajam trauslumam, pasaules fragmentārismam, ko atveido Amanda Ziemele, – gleznu kompozīcijas atgādina cilvēku matus, kas izkrituši un izkaisīti visapkārt interjerā.
Autore izstādes pavadošajā tekstā atsaucas uz Stīvena Hokinga izvirzīto melnā cauruma teoriju kā vienu no savu darbu loģikas iedvesmas avotiem, taču izteiksmīgās glezniecības izpušķošana ar zinātniskām atsaucēm šoreiz šķiet lieka un kontekstualizēšana fizikas virzienā tikai novērš skatītāja uzmanību no darbu jutekliskās ekspresijas. Nācies dzirdēt, ka Amandas Ziemeles glezniecība tiek pielīdzināta Aijas Zariņas rokrakstam. Zināmā mērā šīm asociācijām var piekrist, taču pastāv arī būtiskas atšķirības – Aijas Zariņas kompozīciju pamatā ir ekspresīvs, neapslāpēts kliedziens, savukārt Amanda Ziemele ir drīzāk introverta vērotāja, kura gleznieciski pieraksta redzēto un iztēloto, viņas ķermeniski izjustajām kompozīcijām piemīt arī kaligrāfiska pārdomātība, viņa meklē organisko, nevis dramatisko.
Virtuālā klusā daba
Salīdzinot ar divām pārējām cikla izstādēm, Santas Frances Safeporting ir neskaidrāka, jo atsaucas uz mazāk ierastām laikmetīgās mākslas tradīcijām un necenšas komentēt ne darbu ieceri, ne tehnoloģiskos risinājumus. Ekspozīciju veido 3D kompozīcijas, virtuāli konstruētas klusās dabas ar ikdienišķi neciliem priekšmetiem, ko papildina skulpturālas kaķu instalācijas, kas mijiedarbojas ar ekrāna projekcijām. Šķiet, ka virtuālās gleznas un priekšmeti vairāk koncentrējas uz pašu attēlojuma veida "modernizāciju", prezentējot skatītājam jaunus paņēmienus, kā iespējams radīt atveidus, tēlus un redzamību ar jauno mediju palīdzību.
Arī attēlotie priekšmeti saistās ar garlaicīgu ikdienas rakstāmgalda haosu, beznozīmību un bezjēdzību – atsvešināti un sterili tie kārtojas cits ap citu kombinācijās, kuru attiecības nav nosakāmas, un apmeklētājam jāapmierinās vien ar darbu nosaukumu uzvedinātajām noskaņām: Apmātība, Juceklis, Trauksme. No otras puses, šīs noskaņas īpašus paskaidrojumus neprasa un Santas Frances izstādes interpretējumā neirozes kļūst par laikmetīgās mākslas apriori radīšanas stāvokli.
Izstādes
Kuratores Lauras Brokānes projekts Eižena Berga dzeja un darbi
Amandas Ziemeles izstāde Kvantu matu implanti
Santas Frances izstāde Safeporting
Laikmetīgās mākslas centrā Kim? līdz 31. martam