Stundu ilgā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) izrāde Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji tapusi kā LKA aktiermākslas 4. kursa studentu diplomdarbs un režisora Kārļa Krūmiņa profesionālās doktorantūras jaunrades darbs. Izrāde ir atraktīva un ļoti smieklīga, tā spēlējas ar intriģējošu teātra veidu, kāds Latvijas teātros nav bieži sastopams, – arī maskām, kas aktieriem liek izmantot citus izteiksmes līdzekļus, nevis sejas izteiksmes.
Kautiņi un pļaukas
Delartiskā komēdija jeb commedia dell’arte savu uzvaras gājienu Eiropas tirgus un citos spēles laukumos sāka XVI gadsimta vidū, taču nosaukumu ieguva tikai XVIII gadsimtā. Tas ir tautas, nevis autora teātra žanrs, kura pamatā ir aktieru plastiskā meistarība, spēja improvizēt ar ķermeni un balsi, veidojot izspīlētus, izteiksmīgus, nereālistiskus un apjomīgus personāžus, kurus ne mazāk kā komēdijas saturs interesē teatrālā forma. Šis spēles veids tiem personāžiem, kas iemieso tipāžus, pieprasa izmantot maskas, un aktieriem tā ir lieliska iespēja nodemonstrēt fizisku un intelektuālu virtuozitāti, vienlaikus piedāvājot kritisku atsvešinātību no tēla.
Izrāde Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji, cik zinu, ir etīžu un improvizācijas ceļā radusies spēle, kas iemieso delartiskās tradīcijas garu un saturu. Stāsts ir burvīgs, tajā tiek apspēlēti Karaļa Līra motīvi. Kādai mātei pieder beķereja, kuru sapņo pārņemt abi vecākie dēli. Viņa uzdod uzdevumus visiem trim dēliem, bet jaunākais atsakās savējo izpildīt līdz galam (nespoilerēšu uzdevuma saturu) un tiek padzīts. Viņš nododas zudušā tēva meklējumiem, savukārt abi vecākie dēli iemīlas vienā un tajā pašā beķerejas darbiniecē. Seko izkāpināta darbība ar šekspīriski daudzām nāvēm, kautiņiem un pļaukām, taču pārsteidzošā un metafiziskā kārtā viss beidzas laimīgi.
Kustības un žesti
Kā jau delartiskajā komēdijā, arī Sapņotājos ir personāži ar un bez maskām. Nosacīti liriskie varoņi ir bez maskām, nešpetnie tipāži – ar maskām. Katram personāžam ir izstrādāta sava īpaša kustību partitūra, kas balstās dažādos palēcienos un izteiksmīgos roku žestos. Elizabetes Miltas atveidotā Māte kustas līdzīgi vāverei vai lēcējpelei, vecākais dēls Andris Tomasa Ralfa Ābolkalna iemiesojumā – sāniskā, piesardzīgā, tādā kā krabja gaitā, vidējais dēls – Krista Jēkabsona Andrejs – ir robustas brutalitātes iemiesojums. Šo triju personāžu sejas daļēji sedz maskas. Jaunākais dēls – Kristapa Kristera Ozola Andžejs – ir liriskais varonis bez maskas, ar varoņtenoram vai mēmo filmu varoņiem līdzīgām apjomīgām kustībām, savukārt viņa jauniegūtais draugs – Sergeja Smikova Zigis – patīkami pārsteidz ne vien ar izteiksmīgo faktūru, bet arī ar asprātīgajiem tekstiem, kas ironizē par krievu valodā runājošo pašsajūtu latviskajā telpā. Abiem vecākajiem brāļiem liktenīgā Tatjanas Gurēvičas Sofija izceļas ar graciozām un vijīgām stirnas kustībām, viegliem palēcieniem un izteiksmīgiem žestiem izvairoties no brāļu uzmācības. Līgani kā gari ir mistiskās pasaules pārstāvji – zīlnieks, brāļu tēvs (Ralfa Liepas Jānis Bērziņš) un viņa palīgs (Mārtiņa Gaiļa Druvis).
Uz skatuves atrodas visi izrādes varoņi, ik pa laikam viņi ieiet spēles telpā caur bārkstīm apvītu, Reiņa Suhanova Nacionālā teātra izrādei Baltiešu armija reiz radītu "gredzenu". Telpu un raksturojošos kostīmus veidojusi Līga Šteinboka. Iespējams, var pārmest izrādei konsekvences trūkumu: izrādes sākumā ar savu īsto aktrises vārdu skatītājiem priekšā stādās tikai Elizabete Milta, pārējie parādās jau ar skatuves vārdiem. Arī masku (ne)lietošanas izvēle ir stipri jāapdomā. Tomēr spēle ar delartiskajiem paņēmieniem aizrauj, stāsts rit smieklīgi un jestri, aktieriem acīmredzami tiek dota iespēja izmantot neierastus izteiksmes līdzekļus. Jāiet skatīties!
Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji
LKA Miera ielā 16.II plkst. 14, 17.II plkst. 19
Biļetes ticketshop.lv EUR 9–18