Ir labi, ka šajā dīvainajā distancēšanās un vienaldzības laikā kāds domā par pusaudžiem un ir sakomponējis mūziklu, kura izpildījumā kopā ar dažiem pazīstamiem profesionālajiem māksliniekiem var piedalīties mūzikas vidusskolas audzēkņi, adresējot izrādi saviem vienaudžiem un viņu ģimenēm. Vēl labāk, ka mūziku jauniešiem ir radījis nevis kāds, kurš tajā saredz savu misiju, taču īsti «nevelk» līdz kvalitātei, bet spilgts profesionālis ar lielu pieredzi muzikālajā teātrī, kāds ir komponists Jānis Lūsēns, – tā domāju, noskatoties Jāņa Lūsēna un dzejnieka Kārļa Vērdiņa sacerētā mūzikla Zvaigznes bērns pirmizrādi, kas notika 19. janvārī VEF Kultūras pilī.
Purpura melodijas
Jānis Lūsēns jauno mūziklu radījis kopā ar Kārli Vērdiņu, kurš pēc Oskara Vailda pasakas veidoto komponista libretu piepildījis ar kvalitatīvu, saturīgu dzeju. Pavisam vienkāršos, taču trāpīgos vārdos risinātais vēstījums par cilvēka pieaugšanu un dzīves vērtībām rosina just un domāt, mācīties uzvarēt sevī ļaunumu un lepnību un atvērt durvis līdzjūtībai un mīlestībai. Savukārt mūzika uzrunā ar bagātīgu, spilgti raksturojošu stilu paleti un vairākiem atmiņā paliekošiem, emocionāli piepildītiem melodiskiem hitiem (ekspresīvais Zvaigznes bērna solodziedājums Mans avots, ansambļa dziedājums Purpursega, kura krāšņās harmonijas ļauj izcelt daudzbalsīga vokālā izpildījuma kvalitāti, sirsnīgā Mežcirtēja dziesma, austrumnieciski eksotiskā Alķīmijas ārija, gaismu un draudzību apliecinošais fināla koris). Izrādes vērtība ir arī paša Jāņa Lūsēna līdzdalība: viņš uz skatuves muzicē instrumentālajā grupā kopā ar Aivaru Gudro, Hariju Gūtmani un Jāni Lūsēnu junioru.
Ir būtiski, ka mūzikla izpildītāji ir nevis jebkuras mūzikas vidusskolas audzēkņi, bet tieši Doma kora skolas jaunie talanti, kuri specializējas mūziklu dziedāšanā. Plecu pie pleca ar pazīstamiem māksliniekiem – Zigfrīdu Muktupāvelu, Uģi Rozi, Kristīni Zadovsku (kuru pirmajās izrādēs aizstāja Sniedze Kaņepe), Katrīnu Dimantu un skolas vokālo pedagoģi Anniju Putniņu, kura mūziklu aktrises zināšanas un prasmi apguvusi Londonā un pirmizrādē sniedza īstu meistarības paraugstundu dzīvīgajā, izteiksmīgajā Zaķēna lomā, – topošie skatuves mākslinieki sevi apliecina pārsteidzošā skatuviskajā vispusībā. Nevis tā, ka vieni dzied, bet citi (piemēram, no blakus esošās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas) dejo, bet integrējot dziedājumu ar dinamisku kustību vienā veselumā ikviena jaunā mākslinieka sniegumā. Tā, kā tam mūzikla žanrā ir jābūt.
Kustību valoda
Dziedātprasme Doma kora skolā šķiet pašsaprotama, taču kustību veiklība un raksturīgums jauniešu sniegumā bija tas īpašais, kas pārsteidza. Pat ļoti! Turklāt ne tikai individuālajā raksturtēlu atveidojumā (meža dzīvnieciņu, huligānu bandas, pils sargu, mežcirtēja bērnu), bet arī perfekti nostrādātajās grupu mizanscēnās, kurās netrūka arī akrobātisku elementu. Horeogrāfe Egija Abaroviča jauniešiem bija izvirzījusi izaicinoši grūtus uzdevumus, un tie ar lielu aizrautību tika izpildīti.
Cietākais rieksts izrādē izrādījās ārēji statiskās, taču tēla izaugsmē ļoti svarīgās epizodes, kurās galvenais varonis Zvaigznes bērns atkārtoti satiekas ar Slimo ubagu (lomā Zigfrīds Muktupāvels) un atdod viņam zeltu. Markuss Rūtentāls (titullomas atveidotājs pirmizrādē) lieliski, intonatīvi tīri dzied, taču ir koncentrējies tikai uz vokālo sniegumu, tāpēc īsta saruna, savstarpējais kontakts neveidojas. Lai gan pēc būtības šī ir skolas izrāde, izglītojoša mākslinieciskā prakse, atrast šīm epizodēm īsto atslēgu un atpestīt no stīvuma vajag, un tas ir steidzams režisora Mārtiņa Kagaiņa uzdevums. Pietrūkst vien kādas sīkas, taču būtiskas nianses.
Viņi aug ļoti ātri
Mūziklu dziedāšana ir jauna izglītības programma, kas Doma kora skolā tika izveidota 2015. gadā. Tā joprojām ir vienīgā, kas piedāvā apgūt šo specifisko, vispusīgi prasīgo profesiju tepat Latvijā. Ir svarīgi, ka mācoties ir iespēja izpausties, sevi pārbaudīt un jau rūdīt uz skatuves. Mūziklu dziedāšanas programmā jāmācās četrus gadus, bijuši jau trīs izlaidumi. Programmu beiguši trīspadsmit absolventu, patlaban studē divdesmit. Cits jautājums – kur un cik regulāri viņi varēs izpausties jau ar diplomu kabatā, ja pastāvīga muzikālā teātra ar profesionālam darbam nepieciešamo infrastruktūru un rocību mums Latvijā kā nav, tā nav. Skola tikai ar saviem resursiem to kompensēt nevar. Tā ir veiksme, ka, atnākuši noskatīties pirmo izlaiduma diplomeksāmenu, producents Aigars Dinsbergs (Producentu grupa 7) un komponists Jānis Lūsēns atsaucās sadarbībai. Vispirms jaunieši tika iesaistīti atjaunotajā iestudējumā Kaupēn, mans mīļais, savukārt Zvaigznes bērns ir pirmais speciāli Rīgas Doma kora skolas jauniešiem tapušais mūzikls.
Salīdzinot zināmu nedrošību uz pustumšās skatuves Zvaigznes bērna ģenerālmēģinājumā tajā pašā dienā un krietni dzīvāko pirmizrādi, kas nu jau uz atbilstoši izgaismotas skatuves notika turpat pāris stundu vēlāk, bija ļoti labi redzams, ko dod katra nākamā uzstāšanās. Izrāžu sērijas noslēgumā izrāde jau būs pa īstam ieeļļojusies – iedziedāta, iedejota, ieguvusi skatuves rutīnu šī vārda labākajā nozīmē. Mūziklu nodaļas izveidotājai un tās vokālajai pedagoģei Annijai Putniņai, kura pati Zvaigznes bērna izrādēs spilgti atveido Zaķēnu, ir pamats ne tikai gandarījumam par to, ka jauniešiem ir iespēja uzstāties un izpausties mūziklā, turklāt speciāli viņiem komponētā darbā, bet arī cerībai, ka vēl citiem komponistiem varētu rasties interese darīt kaut ko šajā žanrā, jo jaunā paaudze aug un attīstās ļoti ātri. Iestudējums bija lieliska iespēja arī jau patstāvīgajiem jaunajiem dziedātājiem, piemēram, Edvardam Griezem, kura atveidotais ļaunais burvis paliks atmiņā ar austrumnieciski vijīgajiem dziedājumiem un lokano ķermeņa valodu.
Jāņa Lūsēna un Kārļa Vērdiņa mūzikls ģimenei Zvaigznes bērns jau sācis apceļot pilsētas Latvijā. Notikušas izrādes Liepājas Lielajā dzintarā (21. janvārī) un Jelgavā (22. janvārī), februārī gaidāmas arī Rēzeknē (5. februārī), Valmierā (6. februārī), vēlreiz Rīgā (9. februārī), Ventspilī (12. februārī), Ogrē (13. februārī ) un Cēsīs (19. februārī). Ir vērts noskatīties.