Pazudušā dēla tēma vijas cauri gadsimtiem un ir ļoti populāra. Par to tapušas filmas, gleznas, skulptūras, izrādes. "Tēma ir zināma, trīs klikšķu attālumā internetā," saka režisors Varis Klausītājs. Viņa vadībā Zīmējumu teātrī tapis neparasts, starpdisciplinārs uzvedums Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga. Režisors šim vērienīgajam darbam gatavojies pakāpeniski un mērķtiecīgi. Par aizsākumu viņš nosauc laiku, kad Rīga svinēja 800 gadu jubileju un pie Pēterbaznīcas bija skatuve Rīga spēlē mūziku. Toreiz V. Klausītājs pēc Kultūras akadēmijas maģistrantūras pabeigšanas izpaudās kā kultūras norišu menedžeris. Kopā ar diriģentu Andri Veismani tika veidots mazs fragments no lugas Parabola par pazudušo dēlu, ko Burkards Valdiss – vācu garīdznieks, politiķis, dzejnieks, mūziķis un arī alvas lējējs – reformācijas ideju iespaidā sarakstīja 1527. gadā Rīgā. Zīmīgi, ka Burkardam Valdisam bijusi doma izrādi spēlēt Pēterbaznīcā, taču to neatļāva, un pasākums jau toreiz notika pie baznīcas ārpusē.
Nākamā V. Klausītāja tikšanās ar šo lugu bija 2014. gadā, kad uzvedums bija Senās mūzikas festivāla atklāšanas izrāde. "Tad jau biju pabeidzis režisorus," viņš atceras. Tagad – trešais piegājiens. Vai pirms tam palika kaut kas nepabeigts? "Šis uzvedums kardināli atšķirsies," apgalvo V. Klausītājs. "Jau toreiz zināju, ka izrāde ir jauka, mūzika ir skaista, bet ir vajadzīgs pavisam cits mērogs. Es piedāvāju variantu – zīmējumu izrādi. Triptihs. Pirmā aina – tēva mājas, tad – bordelis, tad – atgriešanās tēva mājās," stāsta režisors. "Šis gads ir nozīmīgs ar to, ka pirms 500 gadiem – 1517. gadā – Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūrā kopumā. Rīga bija pirmā Livonijas pilsēta ārpus Vācijas, kas pieņēma tēzes. Tātad – kad tad, ja ne tagad!"
Zīmējumu izrādes centrā ir gleznotājas Ingrīdas Ivanes radīts lielizmēra gleznojums, kas izrādes laikā pamazām celsies augšup, vēstot par Pazudušā dēla tābrīža skatījumu un emociju krāsām. Vārdi izrādē nebūs galvenais? "Zīmējums ir abstrakts. Izrādē ir teicējs, kas lasa tekstu pirmajā personā, un paralēli lugas un Burkarda Valdisa dzīvesstāsta sižetus atainos dejotāji Eva Kronberga un Jānis Putniņš no deju kompānijas Ārā, palīdzot skatītājiem caur laikmetīgo deju iejusties galvenā varoņa tēlā. XVI gs. mūzikas kompozīcijas, tajā skaitā paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi, skanēs Ars Antiqua Riga un instrumentālās grupas izpildījumā Pētera Vaickovska vadībā," atklāj V. Klausītājs. Piedalīsies arī māksliniece Paula Zariņa-Zēmane, scenogrāfiju veido Austra Hauks.
Iestudējuma Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga pirmizrāde – 28. jūnijā plkst. 19. Rīgas Vecajā Sv. Ģetrūdes baznīcā. Pēcāk izrādi plānots spēlēt citos Latvijas dievnamos.