Maija Svarinska
@@@
NT Jaunajā zālē turpina eksperimentēt, veidojot izrādes, kurās dominē kāds no teātra izteiksmes līdzekļiem. Piemēram, izrādē Visas manas vājības ir tavas lūpas noteicošā ir kustība. Es to pieminu, jo tēmas kontekstā gribu uzsvērt šā uzveduma aktieru meistarību, kurai pateicoties tapis izteiksmīgs mīlas stāsts. Iestudējumā Ceļojums uz ziemeļiem dominē skaņa un pirmām kārtām mūzika, taču tai pietrūkst tieši izpildītāju meistarības. Izrādes vēstījums varētu būt ļoti uzrunājošs – kā izrauties no ikdienības slazdiem un īstenot savas ilgas – būt. Ļoti izteiksmīgi kopā ar mūziku šo tēmu apspēlē gaismas, un jo īpaši video (Toms Zeļģis, Linda Ģībiete), te gribas piebilst – rezultāts, kas droši vien panākts sadarbībā ar izrādes mākslinieku Krišu Salmani. Diemžēl komponistam Jēkabam Nīmanim pietrūcis kādu režisora iemaņu, lai līdzīga sadarbība veidotos arī ar aktieriem. Madara Botmane un Gundars Grasbergs ir tikai izpildītāji, jo pārāk sintezējas ar mūziku, skaņu, nevis saspēlējas ar to. Uldis Siliņš ir brīvāks, viņa tēlojums pauž savu stāstu, kas veido dialogu ar skaņās trakojošo tēmu. Taču kopumā izrādē prevalē sadrumstalotība, un iznākumā vēstījums paliek bez vispārinājuma, kas nudien ir būtisks.
Atis Rozentāls
@@@@
Komponists Jēkabs Nīmanis nenoliedzami ir viens no interesantākajiem skaņu celiņu veidotājiem latviešu mūsdienu teātrī, taču viņa debija režijā lūst starp dramatisko un muzikālo teātri. Tas izpaužas ainās, kurās uz skatuves nekas nenotiek, jo aktieri ir aizņemti ar muzicēšanu un darbība faktiski apstājas. Tomēr saistoša ir pati ideja par Ziemeļvalstīm kā miera un pieticības malu, pat ja šīs labklājības ziņā par mums pārākās zemes varētu apvainoties. Izrāde Ceļojums uz ziemeļiem ir rosinošs vingrinājums, Madaras Botmanes vokālajām spējām sagādāts aizraujošs izaicinājums.
Netrūkst arī spirdzinošas pašironijas, īpaši Uldim Siliņam, kurš šajā sezonā jau otro reizi ir protagonista ādā transformētā klasikas interpretācijā. Rafinētu tēlu rada Gundars Grasbergs. Iestudējumam trūkst slīpējuma, mēdz gadīties ritma iekritieni, manis redzētajā izrādē drusku iestiepās galvenā varoņa trakošanas aina, taču jāatceras, ka tas ir laboratorijas darbs, kurā notiek spēles ne tikai ar skaņu, kā pieteikts četru eksperimentālo izrāžu projektā, bet arī ar telpu un tēlu interpretāciju.