"Respektēt teātra leģendas un vēsturi un uz tā bāzes veidot tagadnes teātri, jo pagātne iedvesmo," tā jauneklīgā telefona sarunā bijušos kolēģus sveicis 92 gadus vecais režisors un pedagogs Arkādijs Kacs – vakar Smiļģa dārzā sanākušajiem pavēstīja LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš.
Ar Arkādiju Kacu saistās īpaši radošs periods Rīgas Krievu drāmas teātrī 25 gadu garumā – no 1963. gada līdz 1988. gadam. Joprojām radoši strādājošais Arkādijs Kacs telefonsarunā teātra vēsturniekam Jānim Siliņam esot teicis, ka viņam 1963. gadā esot bijusi liela laime atbraukt uz Latviju: "25 gadu laikā teātris man kļuva par dzimto māju, jo cilvēki – ansamblis, aktieri, tehniskie darbinieki, administrācija – mīlēja teātri, es mīlēju viņus un visi kopā varējām radīt."
Kacs ir tikai viena no daudzajām personībām, kurai veltīta Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgas Mihaila Čehova Krievu teātra 140 gadu jubilejai atklātā izstāde. Tā aptver laika posmu no tā dibināšanas 1883. gada 2. oktobrī līdz mūsdienām. Ekspozīciju veido fotogrāfijas no izrādēm, dekorāciju modeļi, tērpi un citi vēsturiski materiāli gan no teātra arhīva, gan muzeja fondiem.
"Izstāde Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140, kas tapusi sadarbībā ar teātri, apmeklētājiem ļauj sajust profesionālas un radoši aktīvas skatuves mākslas institūcijas darbību laiku lokos," raksturo viens no izstādes veidotājiem Jānis Siliņš.
Neredzētas skices
Izstādē ir akcentēti būtiskākie teātra mākslinieciskās dzīves posmi, iezīmējot spilgtākos iestudējumus, notikumus un personības. Profesionālajā attīstībā nozīmīga bija Konstantīna Ņezlobina, Jurija Jurovska, Veras Baļunas, Arkādija Kaca un daudzu citu režisoru, aktieru, scenogrāfu radošā darbība. Nozīmīga bija satikšanās ar ievērojamo režisoru Mihailu Čehovu (1932–1934), kura vārdu teātris ieguva 2006. gadā.
Izstādē būs redzami izstādes mākslinieka Ivara Novika restaurēti scenogrāfu Ilmāra Blumberga un Tatjanas Švecas izrāžu maketi A. Upīša lugai Žanna d’Arka, R. Blaumaņa – Skroderdienas Silmačos un V. Šekspīra traģēdijai Hamlets. Videofragmentos no A. Čehova lugas Kaija (rež. A. Kacs, 1983), A. Strindberga drāmas Nāves deja (rež. R.Kozaks, 1996) un R. Blaumaņa drāmas Indrāni (2012, rež. E. Seņkovs) apmeklētāji varēs skatīt aktieru Ņinas Ņeznamovas, Rainas Praudiņas, Alekseja Mihailova, Andreja Iļjina, Lilitas Ozoliņas, Jakova Rafalsona, Svetlanas Šilajevas, Leonīda Lenca, Olgas Ņikuļinas un Aleksandra Maļikova spēli.
"No muzeja fondiem kopā ar Jāni Siliņu atlasījām skices, kādas es nekad nebiju redzējusi, no kurām mums teātrī nav pat bilžu un kas nav pat iekļautas līdz šim par mūsu teātri izdotajās grāmatās. Tas ir burvīgi!" intriģē teātra literārā konsultante un izstādes veidotāja Lina Ovčiņņikova, kas teātrī strādā jau 20 gadu un, šķiet, pārzina katru burtu un faktu sava teātra vēsturē. "Ivars Noviks ir restaurējis maketus un organizējis izstādi estētiski un ritmiski," atklāj Ovčiņņikova.
Rīga – Holivuda
"Mūsu arhīvā bija tik daudz foršu fotogrāfiju, ka nevarējām vien izvēlēties, ko labāk paņemt!" radošās grūtības atklāj Lina Ovčiņņikova. Viņai pašai izstāde šķiet interesanta ar to, ka ļauj izsekot arī teātra fotogrāfiju un programmiņu evolūcijai.
Jauns Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra radošās darbības posms sākās 2018. gadā, kad par teātra direktori kļuva producente un teātra aktrise Dana Bjorka, bet par māksliniecisko vadītāju – Sergejs Golomazovs, kura iestudētās izrādes – L. Kvinta, N. Deņisova Grāfs Monte Kristo. Esmu Edmons Dantess (2019), Ž. Galserāna Grenholma metode (2011) un Kankuna (2019), R. Bolta drāma Lai dzīvo Karaliene, vivat! (2022) – izraisīja dzīvu skatītāju un profesionāļu interesi. Tāpat kā dažādu viesrežisoru iestudējumi: V. Šekspīra traģēdijas Karalis Līrs (2017) un Hamlets (2023) Viestura Kairiša režijā, režisores Lauras Grozas un dramaturga Artūra Dīča izrāde Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2023), kas radīta pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem.
"Mēs joprojām turpinām izskaidrot mūsu skatītājiem, kāpēc teātris ir nosaukts Mihaila Čehova vārdā. Izstādē video skatāms vesels rullītis par Mihailu Čehovu. Tas skar gan viņa biogrāfiju, gan ietekmi un mantojumu. Šis rullītis ir no mūsu projekta Rīga – Holivuda, kas ir veltīts Čehova darbam Rīgā un tai saistībai ar Holivudu, kas izveidojās tāpēc, ka Rīgā viņš pabeidza izstrādāt savu metodi, kuru turpmāk pasniedza aktieriem Holivudā," stāsta Lina Ovčiņņikova, uzsverot, ka izstādē "nav kāda viena akcenta", izstādi ir mēģināts izveidot tā, lai "atklātu katra teātra vēstures posma dinamiku".
Izstāde Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim 140 līdzās muzeja pamata ekspozīcijai būs skatāma līdz 16. decembrim.