Ameriks norādīja, ka Rīgas budžetā paredzēts finansējums dažādu kultūras aktivitāšu atbalstam pilsētā, taču šajā gadījumā runa nav par pašvaldības budžeta naudu, bet gan pašvaldības SIA Rīgas nami līdzekļiem. Līgums ar teātri pērn septembrī noslēgts, jo tobrīd tas atzīts par labāko piedāvājumu, kā izmantot konkrētās Kongresu nama telpas, taču tās nav ne privatizētas, ne mantojumā nododamas, tāpēc teātrim bija jāpilda nomas līguma nosacījumi.
Jau ziņots, ka Rīgas namu valde 8.jūlijā nolēmusi izbeigt pērn septembrī noslēgto sadarbības līgumu ar SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorija, kas paredzēja Rīgas Kongresu nama Jaunās zāles izmantošanu tikai šī teātra vajadzībām. Patlaban Teātra observatorijai parāds par komunālajiem pakalpojumiem jau pārsniedz 5000 latu, un no Amerika teiktā noprotams, ka teātrim nopietnas grūtības sagādājusi arī simboliskā nomas maksa, kas noteikta aptuveni 200 latu mēnesī. Teātris to mēģinājis nosegt, piedāvājot dažādus bartera darījumus.
Atbilstoši Teātra observatorijas iesniegumā izteiktajam lūgumam Rīgas namu valde nolēma dot iespēju parāda summu samaksāt līdz 1.septembrim, neaprēķinot komunālos maksājumus par vasaras mēnešiem, taču atbilstoši esošā sadarbības līguma nosacījumiem Teātra observatorijai telpas būs jāatbrīvo mēneša laikā.
Plānots, ka turpmāk Rīgas Kongresu nama Jauno zāli varēs iznomāt arī citiem pasākumiem, informēja Rīgas namu komunikāciju speciāliste Terēza Luksa.
Poļiščuka 12.jūlijā Rīgas domei nosūtījusi vēstuli, kurā apņēmusies dzēst parādu un lūgusi atcelt lēmumu par līguma darbības pārtraukšanu. Kongresu nama Jaunā zāle ir neatņemama teātra sastāvdaļa, turklāt, "zaudējot teātra telpas, Teātra observatorija nevar pastāvēt, tas būtu nāves spriedums teātra darbībai. Teātra observatorijai nav kur iet, tā ir teātra izlikšana uz ielas un iznīcināšana," teikts vēstulē.
"Domāju, ka gan pašvaldība, gan Rīgas nami ir izdarījuši ļoti daudz, lai šo oriģinālo, interesanto režisores Poļiščukas teātri atbalstītu, bet ir lietas, kuras teātrim ir jānodrošina, jo tas ir tāda pati saimnieciska struktūra kā Rīgas nami. Komunālie maksājumi nav īres maksa - par to ir jāmaksā Rīgas ūdenim, Rīgas siltumam un pārējiem pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši tarifiem. Mēs gribam sadarboties, bet tās nav privātas telpas, un līgums ir jāpilda. Šajā gadījumā tā nav cīņa pret Poļiščukas teātri," uzsvēra Ameriks.
Ameriks arī atzina, ka citu teātru kolektīvi ir interesējušies, kāpēc Poļiščukas teātrim šajā gadījumā ir privileģēts statuss kā vienīgajiem nomniekiem. Turpmāk šīm telpām nebūs viena konkrēta nomnieka - tās paliks Rīgas namu pārvaldībā un paralēli būs pieejamas visiem interesentiem, ne tikai Teātra observatorijai. Arī Poļiščuka tās varēs izmantot, iepriekš samaksājot visas parādsaistības.
"Es kā Rīgas namu akcionārs nevaru teikt, lai uzņēmums noraksta [Teātra observatorijas] parādus - tas būtu muļķīgi. 5000 latu parāds par komunālajiem maksājumiem ir liela nauda. Viņi varēs tur spēlēt teātri, ja šo parādu samaksās, bet tāds nomas līgums, ka viņi vienīgie tur varēja spēlēt - tāda nebūs," teica Ameriks.
Arī Kongresu nama rekonstrukcijas gaitā šīs telpas tiks saglabātas kā autonoma iespēja sniegt dažādas kamerizrādes.