Apbalvoti Valmieras teātra 2012./2013. gada sezonas labākie mākslinieki

Koncertā nesapratu kāpēc aktrises uzstājās baltās blūzītēs, kas pārkārušās pāri svārkiem. Bērniem parasti aizrāda, ka tev krekls no biksēm vai svārkiem laukā. Ieliec nu iekšā. Bet te visas kā viena. Labi vēl, ka veči bija savākušies! un tiem nekas nekarājās! :)

Atkal jau - dāmas zīdos, samtos un mežgīnēs ar dekoltejām un mākslīgiem, apaviem pieskaņotiem ziediem, bet veči - sasēdētos dungriņos kā tikko no malkas ciršanas pārnākuši.

90 gadu jubilejas koncerts bija patiesi nožēlojams pasākums gada beigās!

Pilnīgi piekrītu,ka netika režisēta 3, daļa- kaut kā cap ļap, netika skaidri nosaukti Valmieras teātra nomināciju ieguvēji, pienācīgi apsveikti, jo tas taču ir milzīgs darbs gada laikā.piekrītu,ka bankets vaeēja būt mazāks, bet par tocenu aktieriem paņemti vokālie pedagogi.Direktorei būtu par to jāpadomā!

Galvenais- nelēkt acīs,šo regulu respektē arī Valmierā, domājams,tāpēc "Spēlmaņu AKTU" nepārraidīja TV, jo nezin jau, ko padomās LTDS G-Š,-C-K,J-S? ( četri goda vārdi vienā+ viens, kurš ir visur ). Savādi- 90 gadiem par godu daža prīma filēja īpaši daudz un skaļi, bet pārliecinoši, varētu teikt- „kas kait man nedziedāt”, cita nebija manāma ne zālē sēžam, ne finālā uznākam. Kādas jubilejas vakarā, laikam jau Adele, cerams, neapzinādamās, ka operetes žanrs neradās vienīgi izsmieklam, koloratūroja visai pārgalvīgi, cita valšķojās pa zāli, tik vēl viena Valmieras teātra vēsturē pratusi, tiesa gan- smieties, tā, lai visi vēro viņu, kas nepārprotami ieradusies notikumu pagodināt. Pie galdiem, slēgtā vakarā var muzicēt cik un kā vien tīk. Varbūt drīkstētu lūgt, lai Valmieras teātris saviem aktieriem sarūpē vokālos pedagogus? Piedodiet, bet šoreiz, latviski sakot, kas par daudz, tas par traku.

Lieliski! Tagad tikai jāpabeidz Krodera soliņš: ja tas būs, uz tā beņķīša kāds apsēdīsies, ja apsēdīsies, tad Sniedzei būs jauns eseju krājums, ne tikai epifānijas. Jādibina balva- Elzas Barūnes auskars. Tad Valmieras teātra mītniekiem ( apmeklētājiem arī,tikai par savu naudu) būs stabilas pazīšanas zīmes- pēcnācēji un sekotāji simbolu veidā, caurumi ausīs un, kā atradu pie Ojāra Vācieša: "...stallis jau nenoteic dvēseles krāsu. Es esmu vienkāršs LOPS, kad stāvu, bet ZIRGS, kad es aru. Lai visu nakti JŪS sakož ZVAIGZNES!" Tenku sdaļa: 100 gr kultūras izskatījās aizdomīgi, jo visi valmierieši izlikās , ka labi satiek: Elīna zaigoja karmīnsarkanā, atgādinot, ka pretendējusi uz lēdiju Makbeti, bet vīrieškārtas režisors- scēnu izkārtotājs vēlējās pats tai ābolā kost. Sniedzīte izrādīja milzīga izmāra gredzenu- opālu ar vizlas piejaukumu, Meiers, kā aizvien, radīja sasprindzinātu gaisotni, jo atkal jau uzrādīja, ka jebkurā situācija spēj bērt vārdus kā no piedurknes, turklāt, kas tas mazsaprotamākais, ar jēgu. Sadzeldinājumu jūtu pret apbalvoto Heinrihsones k-dzi, jo man ir aizdomas, ka tērpjot aktrises, garnitūrā piešujot lietotu aizkaru skrandas, pati tur sev priekšā spogulīti, jautādama arhaisko un banālo vārdsalikumu: pateic, spogulīt, man tā, kura ir visskaistākā..." Ja esmu mūļa, piedodiet. PATEICĪBA: sēžoties pie galda maltītei, aizvadot un sagaidot dienu vai nakti, sajūtot Gara klātbūtni vai tā atvaļināšanos,sagaidot pēcnācējus un tālākos simbolu nesējus visas nozīmēs. "Pilnos auļos", tas ir lugas virsraksts! Nemūžam nekļūstiet un nelietojiet vārdu "viennozīmīgi".

Es balsoju par gada aktieri Imantu Stradu,arī Spēlmaņu naktī-viņu arī apsveicu!