"Domāju, ka esam ar šo iestudējumu trāpījuši īsti laikā un vietā. Īpaši jau ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī," teic režisors, piebilstot — lugas iestudētāji cer, ka naudas gars tomēr neņems virsroku pār citām vērtībām. Freibergs arī atzīst, ka jau sen vēlējies iestudēt šo Blaumaņa agrīno darbu, kas Nacionālajā teātrī sen nav ticis iestudēts un kuru teātris rādīs drīzumā gaidāmajā Blaumaņa festivālā. "Interesanti, ka šajā lugā, kas ir viens no Blaumaņa pirmajiem darbiem un kurā apvienojas komēdijas, drāmas un arī traģēdijas elementi, jau manāmi aizmetņi dramaturga pazīstamākajam darbam — lugai "Skroderdienas Silmačos"," vēl atklāj režisors. Izrādes scenogrāfiju veidojis Aigars ozoliņš, tērpu māksliniece ir Liene Rolšteina, bet oriģinālmūziku sarakstījis teātra muzikālās daļas vadītājs Valdis Zilveris (starp citu, viņam nupat piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis).
Teātra direktors Ojārs Rubenis pauž — iespējams, tā bijusi intuīcija, šai sezonai, kam dots nosaukums "Sapnis par Latviju", izvēloties tieši šo Blaumaņa agrīno darbu. Izrādē iesaistītie aktieri pauž, ka šis ir darbs, kurā viņi spēlē ar patiesu prieku. Ainārs Ančevskis, kam uzticēta Autora loma, stāsta, ka arī vizuāli līdzināšoties Blaumanim — viņam būs gan parūka, gan ūsas, gan brilles. "No citām izrādēm šī atšķirsies ar to, ka tajās ir aktieri un režisors, bet šajā — tēli un Autors. Tā ir maza, bet būtiska atšķirība." Pārējos savas lomas noslēpumus aktieris pagaidām negrib atklāt — viņaprāt, citādi nebūs interesanti šo izrādi skatīties.
Rūdolfs Plēpis, kuru redzēsim Mantrauša lomā, neslēpj — šī nu ir reize, kad viņš patiešām skrupulozi apgūst Blaumaņa tekstu. "Ja ir bijušas reizes, kad atļaujos neturēties cieši pie teksta, šoreiz tas jāmācās vārds vārdā. Tiklīdz mēģinu mainīt vietām vārdu secību, uzreiz jādomā — bet kur šajā teikumā ir jēga?" pauž aktieris.
Par izrādes jautrību sola gādāt arī jaunie aktieri Jānis Āmanis un Liene Gāliņa — Andrieva un Ieviņas lomas atveidotāji. "Mans varonis ir kaislīgs un kaunīgs, un viņš iemīlējis kalpu meitu Ieviņu. Esmu ļoti pateicīgs savai kolēģei, ar kuru kopā spēlēt ir tīrā bauda! Un domāju, ka izrādē būs ko redzēt — mēs gan dziedam, gan dejojam, gan runājam par nopietnām lietām!"
Turklāt viss izrādes veidotāju kolektīvs ir pārliecināts, ka līdz ar šo izrādi teātrī esot ienācis labais gars.