Sezona būs būtisks notikums — saka režisors Viesturs Kairišs, kurš kopā ar Ingu Rozentāli un Margaritu Ziedu izstrādājis šīs sezonas koncepciju Latvijas Nacionālajam teātrim Sapnis par Latviju. Neapšaubāmi. Latvijas teātros maz kas notiek konceptuālu apsvērumu dēļ, kur nu vēl koncepcijai pakārtojot lielāko daļu sezonas repertuāra. Nav brīnums, ka teātra direktors Ojārs Rubenis sezonas sākuma preses konferencē vairākkārt min — "grūti", "milzīgs risks". Svinot savu un Latvijas valsts deviņdesmito dzimšanas dienu, teātris skatītājiem piedāvās kokteili — itin kā Nacionālajam piederīgu, tomēr pa jaunam. 17.septembrī pirmā latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem veltītās sezonas pirmizrāde.
Skaitļi un koncepcija
Nedaudz par pagājušās sezonas sasniegumiem un skaitļiem, kas raksturo teātri jauna darba cēliena sākumā. Pērnais gads Nacionālajam teātrim bijis veiksmīgs mākslinieciski un finansiāli. Iegūti jauni aktieri, šogad teātra štatā atgriežas Artūrs Krūzkops. Vecuma ziņā Nacionālais teātris drīz būšot "jaunatnes teātris", joko direktors. Spēlmaņu nakts balvām teātris pieteikts 27 nominācijās.
Izrāžu skaits pieaudzis par ceturtdaļu, skatītāju — par 31%, turklāt teātris šajā sezonā pamanījies sabalansēt izdevumus un ieņēmumus — pēdējie par 5% pārsniedzot pirmos. "Nevienam nav noslēpums, ka pēdējā desmitgade teātrim ir bijusi diezgan sarežģīta. Bet ir gandarījums iesākt jubilejas sezonu, apzinoties, ka esam saglabājuši un attīstījuši savu galveno vērtību — spožu aktiertrupu," tā teātra galvenais režisors Edmunds Freibergs. Pēc tradīcijas spožākos no spožajiem sezonas sākumā apbalvo ar simboliskām balvām. Šogad par labāko aktrisi atzīta Inga Misāne, par labāko aktieri — Juris Lisners. Labākā izrāde teātra iekšējā aptaujā — režisores Indras Rogas Smiltāju mantinieki. Nodarbinātākie aktieri — Evija Skulte un Uldis Anže.
Ar šādu bagāžu teātris ieiet jaunajā sezonā. Kā atzīst Edmunds Freibergs, — gandarījums, ka pērn izdarītais augstu novērtēts, ir, bet "uz lauriem gulēt nevar, labi apzināmies, ka nākamā sezona būs atbildīga un grūta. Teorētiskā bāze, kas šai sezonai izstrādāta, jāsasilda ar mākslinieka radošo garu." Tieši "teorētiskā bāze" ļauj Nacionālajā gaidīt intriģējošu sezonu. Pēc ieceres teātris šogad stāstīs par Latviju un latviešiem mūsu pašu dramaturgu vārdiem. Vai tas nozīmē, ka V.Kairišs apstrīd tēzi, ka latviešiem spožas dramaturģijas nemaz nav? "Nav jau arī pārāk spoža," atbild režisors. Mērķis esot nevis pierādīt, ka dramaturģija izcila, bet "pavērst skatu pret mūsu cilvēku". "Šī, protams, ir jubilejas sezona, un tā ir viltīga lieta — gribas un varbūt vajag ko pompozu. Tomēr, ja skatās īstermiņā, vienu brīdi mēs rāvāmies prom no Padomju Savienības, tad rāvāmies uz ES, bet neviens no šiem procesiem nedeva atbildi, kas īsti jādara. Tāpēc man liekas loģiska vēlme paskatīties uz mums, saprast, kas mēs esam un kādā veidā risināt jautājumus, kas sabiedrību noveduši līdz ārprātīgam morālam pagrimumam. Gribu oponēt direktoram. Tas nav grūti, jo tas ir vienīgais, ar ko patlaban vispār vajadzētu nodarboties," pamato V.Kairišs.
Bez Raiņa
Konceptuāli ir arī tas, ka, acīmredzamais neticamais, repertuārā jubilejas sezonā netiek iestudēta neviena Raiņa vai Aspazijas luga. Tā vietā — dažādu laiku, "relatīvi nepazīstami" darbi. Sezonu atklās V.Kairiša iestudētās Ingas Ābeles impresijas par skolas gaitām latviešu kultūrā Skola. Pirmajā sezonas pusē E.Freibergs iestudēs R.Blaumaņa Ļauno garu (iecere paredzot uz skatuves "izvest" arī paša dramaturga tēlu), I.Slucka — Ērika Vilsona Pa kluso, bet Jaunajā zālē — viens no nedaudzajiem "latviešu sezonas" izņēmumiem — Regnāra Vaivara versija par Vinniju Pūku Visiem zināmajā lācī un viņa dr (izrāde ar psihoanalīzes elementiem). Repertuārā Indras Rogas veidotais stāsts par baltvācu izceļošanu pēc Gunāra Janovska darba Uz neatgriešanos motīviem, V.Kairiša Hipnotisks brauciens (A.Upīša Sūnu ciema zēni), Pētera Krilova iestudētais Dzintara Soduma Lāčplēsis trimdā. Gatis Šmits iestudēs Ingas Rozentāles 1905, Dž.Dž.Džilindžers — Smieklus tumsā, Andrejs Jarovojs — Jāņa Veseļa Noktirni. Aktieru zālē — Jura Rijnieka iestudētā Juhana Smūla Pulkveža atraitne, Valda Lūriņa veidotā Vizmas Belševicas Bille, Mihaila Kublinska versija par Jāņa Jaunsudrabiņa Aiju. Repertuārā ir arī jaunā režisora Valtera Sīļa diplomdarbs — Marka Rāvenhila Dažas atklātas fotogrāfijas. Izvēle konceptuāla, jo darbi meklēti tā, lai tajos "ir kādi Latvijas valsts vai tautas, vai personību rašanās, vēsturiska kontrapunkta brīži. Jo šodien ir tieši tāds pats brīdis, un ir svarīgi to parādīt nevis kā vēsturi, bet saslēgt ar šodienu. Gribas teātrī veidot kādu mentālu perspektīvu mūsu nācijas turpinājumam," tā V.Kairišs.
Tradicionāli teātrī tiek atzīmētas arī jubilejas. Jau otrdien teātris atzīmēja Māras Zemdegas 50.sezonas Nacionālajā teātrī sākšanos. 30.septembrī tiks svinēta E.Freiberga apaļā dzimšanas diena, bet 23.februārī īpašs pasākums veltīts pašam teātrim — teātra apspriežu protokolos un lēmumos balstīts stāsts, kas "liks raudāt un smieties", sola E.Freibergs.
Skatieties: reportāžu no Nacionālā teātra 90.sezonas atklāšanas pasākuma