Šodien, 20. maijā, plkst.19.00 Operas Jaunajā zālē laikmetīgās dejas interesentiem ir iespēja noskatīties pārsteidzošu darbu, kas suģestē ar nevainojami ieturētu estētiku. Izrāde noslēdz festivāla O!Vācija laikmetīgās dejas programmu. Eleganti kostīmi, niansēta gaisma, skaņu celiņš, kurā nav nevienas sintētiskas skaņas un neparastas cilvēka ķermenim gluži vai neiespējamas kustības. Izrādi redzējušie sola hipnotisku iespaidu. Pirms savas trupas dibināšanas 2004.gadā, Rīpe darbojās vācu visavangardiskākajā dejas kompānijā Neuer Tanz un kā viesmākslinieks dejoja ievērojamās horeogrāfes Pīnas Baušas uzvedumos. Horeogrāfa jaunākais projekts tapa Kualalumpurā sadarbībā ar malaiziešu dejotājiem. Šobrīd laikmetīgās dejas pasaules cerība Rīpe strādā Vācijā un Nīderlandē pie jaunas sirreālistiskas izrāžu sērijas ar kopīgu saukli "Treniņš saskatīt skaisto". Kā viņam pašam veicas saskatīt skaisto tādā maija spelgoņā? Horeogrāfs pasmejas un tad nopietni atbild: "Skaistums ir iekšienē. Apkārt ir daudz skaistu lietu, pat tās, kuras pirmajā mirklī nešķiet skaistas un ir pat pretīgas."
Dejotājam jābūt personībai
Kā Bens J.Rīpe raksturotu savu ceļu laikmetīgās dejas mākslas kontekstā? Par kādām vērtībām viņš iestājas, kādas, gluži pretēji, — noliedz?
"Man deja nozīmē līdzekli, vidutāju, nevis formu. Es novērtēju deju tajā ziņā, ka tā ir brīvība mākslā. Dejā jūs varat visu, jebko. Izejot no dejas, jūs tālāk varat aiziet uz jebkuru citu mākslas veidu, jūs varat atvērt arvien jaunus visumus", horeogrāfs ir pārliecināts, ka tieši deja, nevis mūzika, ir mākslu māksla. Rīpe atzīst, ka viņu pārāk neinteresē klasiskā deja, un pat ne laikmetīgās dejas formas. Galvenais viņa dejas mākslas izpratnē ir dejotājs — personība. Viņš var pat nedejot, tikai stāvēt. Rīpe skaidro: "Cilvēks, kurš vienkārši stāv, var būt ļoti izteiksmīgs, un tā arī būs deja. Jo deja ir kustība, un kustība ir dzīve."
Cik Rīpe atceras, viņam šķiet, ka ar mākslu, deju un teātri sācis jau aizrauties sešu gadu vecumā, kas izpaudās nemitīgās fantāzijas rotaļās. Pamazām šo dabas doto impulsu viņš padarījis par kaut ko nopietnāku. Horeogrāfs atceras, ka sākumā nav varējis izšķirties, kurai no mākslām īsti veltīt savu profesionālo dzīvi. Arī tagad viņš pieļauj, ka kādā brīdī varētu pievērsties arī dramatiskā teātra režijai: "Es zinu, ka es gribu būt režisors, bet mākslas veids var mainīties. Tas man nav tik svarīgi." Kas ir galvenais, ko Rīpe iemācījies, piedaloties brīnišķīgās dejas dzejnieces un burves Pīnas Baušas iestudējumos? "Brīvība — tas ir galvenais," un, jā, arī to, ka dejotājam nav jābūt klasiskai princesei vai princim, bet personībai.
21.maijā plkst.10.00 Bens J.Rīpe Dzirnu studijā pasniegs četru stundu meistarklasi, kurā apvienota horeogrāfijas teorija un prakse. Aicināti dejotāji un horeogrāfi ar pieredzi.