Par to, kurš saņems RBF ceļojošo balvu Rūdolfs, lems žūrija, kurā strādās grāmatas Blaumaņa zelts autore Līvija Volkova, kinorežisors Jānis Streičs, memoriālā muzeja Braki vecākā speciāliste Anna Kuzina, teātra zinātniece Valda Čakare, režisori Krista Burāne un Viesturs Meikšāns, teātra kritiķe Ieva Rodiņa. Festivāla laikā notiks arī ievērojamu Blaumaņa darbu iestudējumu videoierakstu un filmu skate.
Piektais RBF sadarbojas ar Latvijas Universitātes rīkoto starptautisko zinātnisko konferenci Rūdolfs Blaumanis un 19./20.gs. mijas kultūras revolūcija Eiropā, kas notiks 14. – 16. martā.
Piektā RBF savdabība ir tā programmas jauneklīgums gan tāpēc, ka lielu daļu izrāžu iestudējuši Latvijas režijas nesenā devītā viļņa pārstāvji Elmārs Seņkovs un Valters Sīlis, gan tāpēc, ka vairāki uzvedumi veidoti neparastā formā, spēlējami ārpus teātra telpām, par mērķauditoriju izvēloties jauniešus. Izrādēm raksturīgs drosmīgu, palaikam apstrīdamu izteiksmes līdzekļu pielietojums, ne vien iedziļināšanās Blaumaņa darbu struktūrā un zīmju sistēmā, bet arī mēģinājumi tās izjaukt, lai pēc tam radītu no jauna. Taču jebkuros meklējumos saglabājas cieņa un apbrīna pret Blaumani kā unikālu, vienlaikus Eiropas kultūras strāvās iederīgu un ļoti latvisku mākslinieku.
Blaumaņa daiļrade ir kā sazarots krustceļš: tur satek vācu un skandināvu literatūras tradīcijas, modernās cittautu mākslas iespaidi ar latviskā koda meklējumiem; no šī krustpunkta tālāk virzījušies gan viņa laikabiedri, gan nākamo paaudžu literāti. Tālab arī festivālu atklās mūsdienīga latviskā koda un nācijas vēstures interpretācija – režisora Mārtiņa Eihes izrāde Daugava, kurā savienojas un kontrastē Raiņa poēma ar šo nosaukumu, tai sarakstītā Mārtiņa Brauna mūzika un Kārļa Skalbes pasaka Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties.
RBF konkursa programmā būs iestudējumi, kas Latvijā tapuši kopš iepriekšējā festivāla 2008.gadā. Elmāra Seņkova un viņa Blaumaņa komandas veidotā triloģija – Indrāni (M. Čehova Rīgas Krievu teātris, 2012), Purva bridējs (Nacionālais teātris, 2012) un Raudupiete (Valmieras teātris, 2013) – ir izrādes, kas tiecas ļoti konkrēti un psiholoģiski precīzi pārbaudīt Blaumaņa darbos pausto ētisko kategoriju atbilstību mūsdienām, šajos darbos liela nozīme Reiņa Dzudzilo konceptuālajai scenogrāfiskajai videi. Valtera Sīļa iestudējums Indrāni (Nacionālais teātris, 2013) mēģina paraudzīties uz šo lugu ne vien šīsdienas, bet arī vēsturisko iestudējumu kontekstā. Ciešāk pie Blaumaņa komēdiju uzvešanas tradīcijām turas Kārļa Auškāpa iestudētie Zagļi (Dailes teātris, 2011), savukārt Felikss Deičs pārcēlis No saldenās pudeles (Valmieras teātris, 2010) notikumus mūsdienās.
Ārpus teātra telpām – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un 5.vidusskolā - notiks Ērika Vilsona monoizrāde ar skatītāju iesaistīšanu Nezāle. Valmieras novadpētniecības muzejā režisors un scenogrāfs Viktors Jansons vadīs izrādi – lekciju Indrāni. Caur adatas aci un izrādi – akciju Nāves ēnā, rosinot skatītājus ieraudzīt Blaumaņa darbos universālas un dziļi tulkojamas zīmes.
Festivāla laikā teātra Apaļajā zālē sadarbībā ar Nacionālo Kino centru, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Televīziju un Jaunā teātra institūtu notiks bezmaksas kino un video seansi, kuros varēs redzēt filmas Nāves ēnā (rež. G. Piesis, 1971), Purva bridējs (rež. L. Leimanis, 1966), Salna pavasarī (rež. P. Armands, 1955) un vēsturiskus Blaumaņa lugu ierakstus.
23. martā teātris Apaļajā zālē gaidīs mazākos skatītājus, lai kopā noskatītos Latvijas Leļļu teātra izrādes Velniņi (1981) ierakstu, pēc izrādes noskatīšanās paredzēta tikšanās ar leļļu aktieriem P. Šogolovu un L. Kirmušku.
27. martā notiks konference Blaumanis smaida un raksta klāt ar žūrijas un teātra speciālistu piedalīšanos, bet pēc izrādes Raudupiete notiks festivāla noslēguma ceremonija Ineses Mičules režijā.
Festivāla ietvaros Valmieras teātrī būs apskatāmas R. Blaumaņa iestudēto lugu afišas no dažādiem Latvijas teātriem.