Lai gan festivāls iestājas par valodas un kultūras robežu atvērtību, tam piemīt ļoti noteikts fokuss, kas vērsts uz flāmu un franču valodā runājošo teātri un Rietumeiropas mākslu.Šogad festivāla kamertoni nosaka tā atklāšanai izvēlētais vācu komponista un režisora Heinera Gēbelsa (Heiner Goebbels) darbs "Stifter's Dinge" (Štiftera lietas). Heinera Gēbelsa teātris ir attīstījies no jautājuma - kā izstāstīt stāstu, lai tas būtu atvērts un uztverams visdažādākajos līmeņos? Lai teātrī būtu interesanti gan skatītājiem, kas trenējušies uztvert mākslas darbus no mūzikas perspektīvas, gan skatītājiem, kuru mākslas lasīšanas iemaņas attīstījušās izstāžu zālēs, gan skatītājam, kurš aizvien ir bijis uzticīgs tieši teātrim, gan skatītājam, kas dod priekšroku brīvajai fantāzijas telpai, ko savam lasītājam vaļā atstāj literatūra. Režisoru interesē attīstīt šos dažādos uztveres līmeņus tā, ka tie darbotos pilnīgi neatkarīgi viens no otra, nevis turpinot un papildinot citam citu režisora strikti nospraustās vietās. Viņu interesē pētīt, kas notiek tekstiem, skaņām, gaismām, krāsām, trokšņiem, kustībām, priekšmetiem saskaroties un atgrūžoties attālinoties."Štiftera lietas" ir izrāde piecām klavierēm bez pianistiem. Tas ir teātris bez aktieriem, performance bez performeriem, izrāde bez cilvēkiem. Heiners Gēbelss atver telpu acīm un ausīm, ievedot skatītāju skaņu, krāsu un attēlu telpā, saasinot uzmanību uz lietām. Štiftera lietas ir attīstījušās, režisoram atklājot sev no jauna 19. gadsimta pirmās puses vācu romantiķa Adalberta Štiftera tekstus, ko veido neticami rūpīgs skatiena, cilvēka redzes lokā ienākošā pieraksts.Arī Briseles mākslinieka Kris Verdonck izrādes telpu ieņem lietas - tie ir roboti un ekrāni, ar kuru palīdzību mākslinieks attīsta sarunu.Eiropas teātra balvas Jaunās teātra realitātes 2008. gada laureātu - režisoru grupas "Rimini Protokoll" darbs "Call Cutta" piedāvā vēl radikālākus komunikācijas noteikumus skatītājam - izrāde notiek, katram skatītājam individuāli sarunājoties pa mobilo telefonu ar cilvēku, kas izrādes norises laikā atrodas pavisam citā kontinentā - Indijā, kādā telefona centrāles tornī. Šī izrāde notiek tikai tad, ja skatītājs ir gatavs piedalīties, sarunāties un darboties, bet tas ir tā vērts, jo izrāde ir asprātīga un sola piedzīvojumus.Briseles "KunstenFESTIVALdesArts" ir domāts skatītājam, kas mīl izaicinājumus - intelektam, skatīšanās pieredzei, uztverei.Festivāla programma: www.kfda.be
Raksts tapis sadarabībā ar: