Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas (FM) personā. Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nekustamo īpašumu veido zemes vienība 14 635 kvadrātmetru platībā un būve - teātris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība, teātris, asfaltēts laukums un laukums ar cieto segumu. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023. gada 1. janvāri ir 5 695 500 eiro.
Kadastra reģistrā ir fiksēta informācija par uz nekustamā īpašuma zemes gabala esošu būvi, kas ir uzņemta FM grāmatvedības uzskaitē, bet tai nav veikta kadastrālā uzmērīšana. Dailes teātris sniedzis informāciju, ka tas ir angārs, kurā tiek uzglabātas teātra dekorācijas.
Pēc Dailes teātrī paustā, angārs ir būvēts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, taču dokumenti nav saglabājušies. Būvi nav paredzēts ieguldīt teātra pamatkapitālā, jo angārs atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un to ir plānots nojaukt. Kultūras ministrijai (KM) ir uzdots būvi nojaukt līdz nākamā gada 1. janvārim.
Dailes teātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Rīgas vēsturiskais centrs teritorijā.
KM atzīmē, ka, rēķinoties ar plānoto Jaunā Rīgas teātra ēkas atklāšanu pēc renovācijas, nekavējoties ir jāveic Dailes teātra Mazās zāles rekonstrukciju, lai teātris saglabātu savu tirgus daļu. Ar pašreizējo Mazās zāles skatītāju ietilpību, kas ir 140 vietas, izrādīt izrādes ir ekonomiski neizdevīgi.
Mazā zāle jāaprīko ar modernu skatuves aprīkojumu, nodrošinot iekārtojuma mainību, audio, video un gaismu aprīkojumu, jāuzlabo ventilācija, ugunsdrošība, nodrošinot energoresursu patēriņa samazināšanu. Paredzēts, ka ar Mazās zāles pārbūvi teātris iegūs iespēju piesaistīt vairāk starptautiski atpazīstamus režisorus, kas strādā tieši vidēja izmēra skatuves formātā, kas ir piemērots viesizrādēm un festivāliem.
KM arīdzan klāsta, ka pārbūves rezultātā Dailes teātris iegūs apjomīgu, modernu, lielās skatuves izmēram atbilstošu mēģinājumu zāli 3. un 4.stāva līmenī. Tas arī ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus vērienīgu, starptautiski konkurētspējīgu iestudējumu radīšanai Dailes teātra Lielās zāles izrādēm.
KM norāda, ka Dailes teātrim pārbūvei ir iespējams piesaistīt līdzekļus no valsts budžeta, pamatojot to ar ekonomiskiem ieguvumiem nākotnē un konkrētu biznesa plānu. Kapitālsabiedrība ir aprēķinājusi, ka ieguldītie līdzekļi tiks atpelnīti 20 līdz 30 gadu laikā.
Dailes teātris par saviem līdzekļiem jau ir izstrādājis pārbūves projektu un saņēmis būvatļauju, un ir gatavs patstāvīgi uzņemties būvniecības ieceres realizāciju. Teātrim, pašam uzņemoties tās pamatkapitālā ieguldītās teātra ēkas pārbūvi, KM ieskatā, tiks nodrošināts tieši Dailes teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts.
Dailes teātris patlaban nav klasificēts vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko darbību neietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. KM skaidro, ka tas neliedz piesaistīt valsts budžeta līdzekļus dotāciju veidā, tomēr jautājums par to nodrošināšanu ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā, izvērtējot visu nozaru ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus un ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
Dailes teātris šobrīd pilnībā apsaimnieko ēku un veic nepieciešamos remontdarbus par saviem līdzekļiem. Tās personālsastāvā ir saimnieciskā sektora darbinieki, kas veic visas ēka apsaimniekošanas darbības. Katru gadu kapitālsabiedrības budžetā tiek plānoti līdzekļi gan amortizācijai, gan ēkas pašreizējiem remontiem.
KM atzīmē, ka ēkas pārņemšana kapitālsabiedrības īpašumā neatstās negatīvu ietekmi uz Dailes teātra naudas plūsmu. Tieši otrādi - Mazās zāles pārbūve, kas būs iespējama, ja Dailes teātris pārņems īpašumā nekustamo īpašumu, papildinās kapitālsabiedrības budžetu.
KM prognozē, ka ar tādiem pašiem mazās formas izrāžu veidošanas un izrādīšanas izdevumiem, kādi tie ir jau patlaban, Dailes teātris varēs ģenerēt divas reizes vairāk biļešu ieņēmumus Mazajā zālē. Vietu skaits Mazajā zālē pēc pārbūves palielināsies vairāk nekā divas reizes. Atbilstoši Dailes teātra izstrādātajam biznesa plānam, arī tādā gadījumā, ja teātris aizņemsies visu pārbūvei nepieciešamo naudu Valsts kasē, kapitālsabiedrība būtu spējīga 30 gadu laikā dzēst kredītu.
Tāpat KM norāda, ka pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas no FM un ieguldīšanas Dailes teātra pamatkapitālā, tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arī turpmāk tiks izmantots Dailes teātrim deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanai, bet radot iespēju teātrim veikt un piesaistīt investīcijas nekustamā īpašuma un kapitālsabiedrības darbības pilnveidošanā un attīstīšanā.
Dailes teātrī ieguldāmā nekustamā īpašuma novērtējumu ir sagatavojis SIA Interbaltija nekustamo īpašumu vērtētājs Marks Tarvids, kurš ir iekļauts Mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā ar SIA Interbaltija 3.oktobra atzinumu nekustamā īpašuma vērtība ir 37 miljoni eiro.
Saskaņā ar 2022. gada darbības rādītājiem Dailes teātra pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, bija 3 miljoni eiro, kas veidoja 45,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem - 6,7 miljoniem eiro - kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 3,6 miljoni eiro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022. gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 3,3 miljoni eiro jeb 49,04% no kopējiem Dailes teātra izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Saskaņā ar 2023. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023. gadā bija 2,2 miljoni eiro, kas veidoja 51,80% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem - 4,4 miljoni eiro - kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1,8 miljoni eiro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1,8 miljoni eiro jeb 41,36% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Ņemot vērā to, ka KM ir valsts kapitāldaļu turētājs vairākās līdzīga mērķa kapitālsabiedrībās, tai skaitā, bet ne tikai, VSIA Latvijas Nacionālais teātris, VSIA Valmieras Drāmas teātris, VSIA Latvijas Leļļu teātris, KM plāno līdz 2024. gada 1. septembrim veikt izvērtējumu par attiecīgo teātru ieguldīšanu attiecīgā teātra pamatkapitālā, lai teātri tos izmantotu savas darbības nodrošināšanai.