Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

2. jūnijs, 2014, 18:14

IRENE

ROga -tipisks padomju laika produkts- komjauniesu sekretare-- meliga maita visa un visur- un galvenais NETALANTIGA AKTRISE UN NOZELOJAMA REZISORE/// vina gan izdzivotu ka zurka jebkura reziba- jo LIEKULE

Atbildēt
1
3

2. jūnijs, 2014, 11:29

andris

viss ko roga dara ir neistuma kalngals- /// kabare- naftalins- provincialisms- pasdarbniki- vef kult pili

Atbildēt
2
2

31. maijs, 2014, 23:24

Inga Jēruma

"slavenā mūzikla dziesmas pirmo reizi skanēs latviski" Nebūs tiesa. 1987.gadā " Kabarē" Valmieras teātrī iestudēja režisors V.Maculēvičs. Salliju spēlēja Inese Ramute, Klifu - Andris Jozēns, Ceremonijmeistaru - Māris Auziņš. Un dziesmas skanēja latviski. Kad pirms dažiem gadiem iestudēja "Vestsaidas stāstu", arī izskanēja informācija, ka pirmoreiz Latvijā, lai gan Operetes teātrī to uzveda jau 60.gadu beigās. Nekas nav jauns šai pasaulē... :)

Atbildēt
10
0

1. jūnijs, 2014, 8:24

Vārds

Šī gan tāda informācija, ko nozares profesionāļiem vajadzētu zināt. Dažkārt šķiet, ka arī it kā saprātīgi kultūras cilvēki vārdus "pirmais, lielākais, plašākais" sākuši lietot tik pat dumjā un neko neizsakošā kontekstā, kā veļas pulvera reklamētāji.

30. maijs, 2014, 16:19

Līrs no Santakrusas

Ambīcijas, pieņemsim tā, ir māksliniekam nepieciešams satvars, lai bīdītos cauri visiem vižņiem. Nekur jau radošā vide nesagaida nevienu ar atplestām rokām un labvēlību. Tomēr vērojot Indras Rogas darbību un savienību ar Mihailu Gruzdovu, kurš ir ne tikai dzīvesbiedrs, bet inteliģents cilvēks, kolēģis Kultūras akadēmijā, kādreiz uzpeld doma, ka mazliet atturības šai aktrisei, pedagoģei un režisorei nudien nenāktu par ļaunu. Arī bodīte izskatās labāk, ja tai ir kāds priekškariņš. P.S. Kaspars Roga uzrakstījis ludziņu, Gruzdovs DT iestudēs, Indra Rogai iekārojas Annu Kareņinu, Gruzdovs pakalpo. Skaidrs, ka režisori, direktori, politiķi utt. mūžīgi mūžam apgādājuši savas sievas ar lomām, sievas un vīri tos pirmos savukārt ar viņiem nepieciešamo, dažkārt lai viens otram sabiedrībā esot neizskatītos par prastu. "strauji samazinās dzīvās enerģijas apmaiņa, un mēs lēnām kļūstam par mašīnām, kurām ir arvien mazāk sakara ar reālo dzīvi."Tiesa tiesa, tāpt kā ir tiesa, ka visi un visiem tā par laimi nav.

Atbildēt
6
2

2. jūnijs, 2014, 18:05

Kocebū < Nerrim

Drīz mūsu mākslas kalngali būs visai tuvu ģimenes "biznesam", radu radus ieskaitot, jo atšķirībā no vecajiem laikam, kad mūzas pie "bērniem" sašļuka/ atpūtās, jaunajos galvenikārt ir pilnīgi atsprākleniski- visi visur, vienmēr vistalantīgākie. Tad vēl palabošu, lai gan varbūt arī kļūdos- NT konzultante ir Ieva Strruka ( Zole).

2. jūnijs, 2014, 15:14

lustīgais nerris uz tirgus plača

Un vēl drusku par Līra no Santakrusas pieminēto ģimenes bodīti - NT direktora padomniece Zole arī nemitīgi savam vīram Raupam piespēlē tulkošanas un atdzejošanas haltūras. ("Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!" - kaut kā neveikli un nelatviski, ne? Aizmirstiet ko?...)

1. jūnijs, 2014, 20:21

L.

Kaut gan tas mīlestības potenciāls Rogā ir, ja atceras kaut vai Daugavpilī spēlētās lomas, kur bija tādi bezdibeņi un orkāni. Kad cilvēks ir daudz vīlies, viņš aizver mīlestības durvis ciet un tā vietā sasprauž gar savu ceļu visādus reliģiskus un tamlīdzīgus spieķus, uz kuriem balstīties. Tas atvieglo iešanu, bet uz patiesu radošumu tāds ceļš neved.

1. jūnijs, 2014, 14:06

- aptrakušu cilvēku...

Bargi, bet taisnīgi... Rogas izrādēs var just, ka viņa aktierus nemīl, kaut aktieri, kuri pārsviežas uz režisoriem parasti aktierus mīl, bet viņa ne. Pat savu Vronski ne drusciņ nemīlēja. Viņas Annā bija tikai nāvīgas bailes no grēka, bet ja tāda būtu Tolstoja Anna, tad jau nekāds stāsts nesanāktu. Nacionālā teātra ansambļa problēmas, ar visiem, kuri tur gadiem ir, bet neko stirpu nospēlēt nevar , gan arī šajā nemīlestībā pagalīti piemet.

1. jūnijs, 2014, 13:15

aptrakušu cilvēku lielummānija

un ļoti uzspēlēta reliģiozitāte. Tieši tas KĀ viņi darās kļūst iezīmīgs. Abi ar Gruzdovu sarīkoja DT laboratoriju, kuras ietvaros izcilniece spēlēja darbu ar dejošanu, būdama gaidību pēdējā brīdī. Visiem bij jāpieņem ar bailēm skats, vai tūdaļ nesāksies dzemdības. Diplomdarbs režijā ar vienu lomu, bet izcilu "Amokā", tiesa, neradot ne mazākās jausmas, kas ir apgūts inscenējuma virzienā. Ibsena "Nora"- sabalansēta ansambļa izrāde, kura daudzi apbružājušies vidējās paaudzes aktieri atklājās kā no jauna. Pati Nora un režisore vienā personā spītīgi palika pie sava atraduma- finālam tuvojoties, naturāli grauzt pagali. Anna Kareņina, kura veikli izlīferēja uz spoži dejojo;ša ansambļa fona un Edmunda Freiberga aktierdarba. Skroderdienas ar Bīrona krāsni, izķēmotu Ābramu, Bebeni kā naivisti-gleznotāju, spožs risinājums- lietus un mazā Toniņa, kas aizvien aizmirsta. Tad nu labais jāsajauc ar "es" pirmajā vietā. No interesantajiem "Smiltāju mantiniekiem" atkārtojoties ar "čauksteņiem", vadošajiem aktieriem liekot attēlot kurkstēšanu un citus jaukumus, labi, ka ne piršanu. Šoriņam, līdz nāve mūs šķirs, cerības uz kādu lomu jāpakar vadzī. Kultūras Akadēmijas aktieru rūpnīca darbojas ar atvēzienu. Papriekš atlasa no baru bariem labākos, tad no labajiem izmet pa kādam mācību laikā, tad kādus paņem teātrī, tad noslauc dabiskos dotumus ( arī Krilovs, Ķimele ), tad uz sētas mietiem kā turandotas sasprauž, lai vējš izpūš... bet algas un grādi nodrošināti. Vis notiek kā pie oļiņiem- ar Dieva vārdu mutē, bez tā nekust, ne uz vienu, ne uz kādu citu pusi. KĀ, KĀ,KĀ...Citiem vārdiem- klausieties mūsu vārdos, darbi būs kā MĒS savā pašapliecināšanās kārē un neizslaucamajās ambīcijās gribēsim...

31. maijs, 2014, 14:58