Iestudējuma darbība notiek kādā pierobežas miestiņā Lutišķi, kurā draudzīgi mīt 75 iedzīvotāji, visdažādāko nacionalitāšu pārstāvji, kuri ļoti lepojas ar savu vietējo amatierteātri. Kādu dienu pie viņiem atbrauc jauna režisore no Rīgas, kura šeit vēlas iestudēt savu diplomdarbu, Raiņa Spēlēju, dancoju, lai runātu par sabiedrībā aktuālām tēmām. Bet jaunietes lolotās ilūzijas pamazām brūk realitātes priekšā: lugas iestudēšanu apdraud ne vien radošās komandas valodu barjera, bet arī atbilstoša finansējuma un telpu trūkums.
Izrādes radošā komanda vēlējās ar savā iztēlē radīto ciemata iedzīvotāju palīdzību attēlot minimizētu mūsu sabiedrības modeli, lai palūkotos uz sevi un apkārtējiem distancēti. Režisore Paula Pļavniece un dramaturģe Justīne Kļava atzīmējušas, ka lielākas izaicinājums ir bijis būt godīgām pašām pret sevi un skatītājiem un cerēt uz tikpat atklātu skatītāju reakciju. Pēc pirmizrādes režisore atzinusi, ka viņai ir patīkami, ka skatītājs tik silti uzņēmis izrādi, kas nozīmē, ka izrādē skartās tēmas viņam ir tuvas.
Skatītāja Ginta pēc izrādes Lutišķi. Simtgade noskatīšanās dalījās savās pārdomās: „Skaudri, patiesi un izjusti. Zem putojoši komiskās virskārtas - zemūdens akmeņu asās šķembas. Tikai retais atļaujas meklēt atbildes uz sarežģītākiem un sāpīgākiem jautājumiem Latvijas jaunāko laiku vēstures kontekstā. Kas ir Latvija šodien? Kāda sabiedrība, kādas vērtības to veido? Un kāda ir mūsu kopīgā nākotnes vīzija? Cepuri nost Daugavpils teātrim par uzdrīkstēšanos! Šī izrāde ir īsta dāvana Latvijai un Latvijas sabiedrībai, pārkāpjot otrā mūsu valsts gadsimta slieksni. Lūkojoties uz priekšu un uz mūsu tagadnes ceļabiedriem, nevis kaut kur tāltālā pagātnē.”
Lomās: Zanda Mankopa, Miroslavs Blakunovs, Inese Ivulāne – Mežale, Kristīne Veinšteina, Mihails Abramovs, Jurijs Losevs, Žanna Lubgāne, Irina Kešiševa, Karīna Sidina. Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidoja māksliniece Dace Sloka.
Tuvākā izrāde: 26. maijā plkst. 18.