Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja Žana Anuija luga Antigone Elmāra Seņkova režijā ar Maiju Doveiku galvenajā lomā, savukārt Parīzes Théâtre de la Ville tiek spēlēta Sofokla traģēdija Antigone – flāmu režisora Ivo van Hoves kopdarbs ar franču aktrisi Žiljetu Binošu. Pēc pirmizrādes Luksemburgā februāra beigās šis iestudējums apceļo pasauli. Es to noskatījos Londonā, kur no 4. līdz 28. martam Antigone katru vakaru pulcēja pilnu zāli Bārbikena centra teātrī. Aprīlī notika izrādes Amsterdamā un Antverpenē. Pēc izrāžu sērijas Parīzē, kas turpinās līdz 14. maijam, šo uzvedumu varēs apmeklēt Rūras un Edinburgas festivālā. Rudenī Antigone viesosies Bruklinas Mūzikas akadēmijā Ņujorkā.
"Šajā lugā ir kaut kas visiem saprotams, tā ir ļoti pieejama. Jūs atpazīstat ne tikai savu dzīvi, bet visu mūsu sabiedrību. Mums ir nepieciešams izārstēt savu ģimeni, sabiedrību, pasauli. Antigone to izdara, viņa ir dziedniece, lai gan upurē sevi, izvēloties nāvi," par Sofokla traģēdiju saka Žiljeta Binoša. Viņa ir viena no daudzpusīgākajām mūsdienu māksliniecēm: kino pasaulē aktrises amplitūda ir no Godāra līdz Godzillai, viņa arī glezno, dejo un spēlē teātrī. Nedaudz žēl, ka viņai franču dīvu panteonā ir lemts palikt mūžīgi otrajai pēc Izabellas Ipēras, kura, starp citu, grieķu traģēdijai pievērsīsies nākamgad – uz Parīzes Odéon-Théâtre de l’Europe skatuves Izabella Ipēra spēlēs Fedru poļu režisora Kšištofa Varlikovska izrādē (dramaturģiskais pamats – Eiripīds un Sāra Keina).
Vārdi sastingst gaisā
Antigoni iestudējis ievērojamais flāmu režisors Ivo van Hove – pasaules festivālu zvaigzne, Amsterdamas municipālā teātra Toneelgroep vadītājs. Viņš strādā gan ar antīko, gan mūsdienu dramaturģiju, iestudē operas, turklāt gūst panākumus ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā. Viens no Ivo van Hoves veiksmīgākajiem pēdējā laika darbiem ir Artura Millera Skats no tilta Londonā – laikmetīga un asa lugas interpretācija, kurai režisors piešķīris grieķu traģēdijas vērienu.
Antigone iestudēta angļu valodā (aktieru ansamblī dominē briti), un Žiljeta Binoša pārsteidz ar valodas zināšanām, perfekto izrunu. Tekstam izrādē ir milzīga nozīme. Speciāli šim inscenējumam tapis jauns, mūsdienīgs un poētisks Antigones tulkojums, tā autore ir Anna Kārsone. Izrāde ir izteikti verbāla – vārdi brīžiem it kā sastingst gaisā un pēc tam sāk kustēties laikā un telpā, veidojot uzveduma neredzamo scenogrāfiju.
Iestudējuma noformējums ir atturīgs, minimālistisks, pārdomāti dizainēts; tas vēlas izskatīties necilāks, nekā patiesībā ir. Tas cenšas izdzēst, apslāpēt jebkādas vizuālās pārmērības, arī mūzika un videoprojekcijas sludina diskrētumu. Atmosfēra ir racionāla, auksta un intelektuāla (tāda gaisotne valda Mihaela Hanekes filmās), var šķist – šeit tiek kārtotas attiecības starp kāda biroja darbiniekiem. Uz skatuves izveidots paaugstinājums – platforma, un tikai Antigones mēģinājumu fotogrāfijās pamanāms, ka varoņi visu laiku staigā pa darbagaldiem. Izrādē tas gandrīz nav nojaušams – atstāts tikai galdu siluets.
Kāda ir Žiljetas Binošas Antigone? Nelokāma, bezbailīga un pilnībā pārņemta ar nāves ideju. Viņas balss bieži pāriet kliedzienā. Izrāde ir atbrīvota no butaforijas un uzspēlēta teatrālisma, tāpēc katrs Žiljetas Binošas pateiktais vārds tiek uztverts tieši, katrs viņas žests ir uzlādēts ar sāpi. Viņa ir lieliska aktrise, un tas nav jaunums – šajā izrādē ģeniālā profesionāle Žiljeta Binoša, šķiet, neatklāj par sevi neko tādu, ko mēs nebūtu par viņu zinājuši. Man daudz lielāka atklāsme bija laikmetīgās dejas izrāde in-i, kurā pirms septiņiem gadiem Žiljeta Binoša uzstājās duetā ar britu horeogrāfu Akramu Hānu.
Mirušā brāļa godināšana
Neliels ieskats Antigones CV. Viņa ir Oidipa un Iokastes vecākā meita. Tā nu ir sanācis, ka viņa ir Oidipa meita un māsa, Iokastes meita un mazmeita. (Oidips, kā zināms, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti; pēc tam Iokaste izdarīja pašnāvību, Oidips izdūra sev acis.) Lai labāk izprastu Antigones drāmu, ir jāatgriežas pie Sofokla lugas Oidips Kolonā: tā vēsta par to, ka Antigone un viņas māsa Ismēne pavada savu aklo, no Tēbām izdzīto tēvu viņa klejojumos. Oidipa dēli Eteokls un Polineiks iepriekš bija vienojušies, ka vienu gadu Tēbās valdīs viens, pēc tam – otrs, taču viņi nespēj sadalīt varu: sava valdīšanas gada beigās Eteokls atsakās atstāt troni Polineikam, sākas pilsoņu karš, un naidīgie brāļi nogalina viens otru. Jaunais Tēbu valdnieks Kreonts (Antigones tēvocis; viņa dēls Haimons ir Antigones līgavainis) pavēl apglabāt Eteoklu ar godu, bet Polineiku kā nodevēju atstāt neapglabātu, lai viņa līķi apēd putni un suņi.
Sofokla traģēdijas galvenais konflikts ir Antigones un Kreonta pārstāvēto principu sadursme. Luga ir Antigones un Kreonta divcīņa, nežēlīga vārdu apmaiņa. Kā izturēties pret mirušajiem, pat ja viņi tiek uzskatīti par valsts ienaidniekiem? Zaudējusi visu, kas viņai ir bijis, Antigone tic dievu likumiem un asinsbalsij – par spīti valdnieka aizliegumam, viņa veic Polineika apbedīšanas rituālu, zinot, ka par to nāksies samaksāt ar dzīvību. Mirušā brāļa godināšana viņai ir dārgāka par visu. Vai Antigone to darītu vīra vai bērna dēļ? Nē. Šis ir viens no spēcīgākajiem varones monologiem: "Bet kāpēc attaisnoju šādu rīcību?/Pēc vīra nāves citu atrast varētu,/Ja dēls man nomirtu, es citu dzemdētu./Bet tēvs un māte mana dus jau Aīdā,/Un tāpēc brālis man vairs nepiedzims nekad."*
Antigone iemieso brīvību un pretošanos (jāatceras, ka Senajā Grieķijā sieviešu politiskās, juridiskās un ekonomiskās tiesības bija visai ierobežotas; katrai sievietei bija vīrietis uzraugs/aizbildnis), Kreonts viņu uzskata par teroristi. Valdniekam vissvarīgākā ir valsts autoritārā ideoloģija – par prioritārām viņš izvirza valsts, nevis personiskās intereses, jo īpaši tagad, kad Tēbās tikko ir beidzies pilsoņu karš (luga sākas nākamajā dienā pēc kara, kurā gājis bojā Kreonta vecākais dēls).
"Ai, nelaimīgais brāli mans,/Man tava mīla nāvi nes!/Tu mani dzīvu līdzi kapā sauc!" saka Antigone. "Tev patvaļība nāvi nes," viņai atbild Kreonts.
Barbarisma akta liecinieki
Nāve vienmēr ir pavisam tuvu. Radot šo Antigones versiju, aktrise Žiljeta Binoša nespēja nedomāt par to, kas notika gada sākumā Parīzē, par sabiedrības agoniju, kas pavadīja teroristu apglabāšanu kādā nezināmā vietā. Savukārt Ivo van Hove, runājot par Antigoni, atceras bojāgājušo trupas Toneelgroep locekli – viņš bija Malaysia Airlines lidmašīnā, kas pērn tika notriekta virs Ukrainas. "Cilvēku mirstīgās atliekas ilgāk nekā nedēļu trūdēja laukā vasaras saulē. Visa pasaule kļuva par liecinieci šim barbarisma aktam. Kad līķi tika atgūti un nogādāti Nīderlandē, valdība organizēja sēru procesiju 100 kilometru garumā. Tas bija civilizēts, humāns veids, kā pieminēt un godināt traģēdijas upurus," uzsver Ivo van Hove.
Antigone ar katru soli un vārdu apzināti tuvojas nāvei. "Nav vietas man starp dzīvajiem,/Nav vietas pazemē starp mirušiem," viņa raksturo savu likteni. Ivo van Hove uzskata, ka nelaimīgā, visu draugu atstātā Antigone nespēj "pārvērst savas sēras par kaut ko pozitīvu", tāpēc viņas ceļš noved pašdestrukcijā. Kreonts iemet viņu klinšu alā.
Kreontu režisors neuzskata par tirānu un ļaunuma simbolu: konfliktu plosītajās Tēbās jaunais valdnieks – bijušais militārists – cenšas ieviest dzelžainu disciplīnu, kuras pamatā ir visiem skaidri likumi. Viņš vēlas, lai Tēbu pilsoņi dzīvotu mierā un drošībā, viņš vēlas valdīt pār pilsētu, it kā tā būtu viņa armija, piebilst Ivo van Hove. "Kā politiķim viņam ir jauna vīzija, bet vecas metodes, kas noder armijā, bet nedarbojas sabiedrības vadīšanā," skaidro Ivo van Hove. Kreonta izveidotā struktūra viņu sagrauj, katastrofa ir neizbēgama, viņa kļūdas ir nelabojamas; līderis zaudē gan sievu, gan abus dēlus.
Ivo van Hove ir pārliecināts, ka Antigone stāsta ne tikai par brutālo karu, politiku un sabiedrības normām – tā ir luga par kosmosā pazudušo cilvēku bezpalīdzību. "Tā ir luga par izdzīvošanu – ne tikai individuālo cilvēku un ģimenes, bet sabiedrības un pasaules izdzīvošanu."
Antigone
Parīzes Théâtre de la Ville līdz 14.V
Biļetes EUR 35
www.theatredelaville-paris.com
Rūras festivālā Reklinghauzenē 21.–24.V
Biļetes EUR 14,50–32
www.ruhrfestspiele.de
Edinburgas Starptautiskajā festivālā
Teātrī King's Theatre 8.–22.VIII
Biļetes GBP 17–48
www.eif.co.uk
* No sengrieķu valodas tulkojis Augusts Ģiezens