Hermanis: Būs ļoti interesanti

JRT direktore Gundega Palma savukārt izteica pateicību kultūras ministrei Dacei Melbārdei "par pleca sajūtu", neļaujot teātra remonta lietai nogrimt solījumos.

Šobrīd telpas bijušajā Tabakas fabrikā ir skāris korekts eiroremonts, un, lai arī ēka no ārpuses atgādina kādu mācību iestādi vai dzīvojamo namu, asprātīgi noformētajā pagalmā ("atnesta" līdzi Lāčplēša iela ar veco teātra ēku), un īpaši abās zālēs ar skatītājiem labi pazīstamajiem krēsliem, jau plivinās radošais gars un zināms apsolījums, ka "būs interesanti". Pagaidu telpas uzrunā ar plašumu, sajūtu, ka idejām ir kur ieskrieties. Jaunajā sezonā notiks izrādes Lielajā zālē ar 304 un Mazajā zālē ar 253 skatītāju vietām. Ietilpības atšķirība ir nebūtiska, tāpēc režisors ierosina apsvērt citus nosaukumus. Hermanis pieļauj, ka jaunās zāles liks aktieriem pārskatīt savu aktiertehniku ("attālums no publikas, pacēlums, leņķis, kā publika skatās uz skatuvi, ārkārtīgi koriģē aktiera tehniku"), tomēr kopumā režisors ir pārliecināts, ka gan aktieri, gan tehniskie darbinieki viesizrādēs ir "pietiekami trenēti piemēroties visādām telpām".

"Uz šo trimdas laiku mūsu teātris sauksies JRT pie Dzemdību nama, jo es šaubos, ka daudzi zinātu, kur Tabakas fabrika atrodas. Vakareiropā tā jau ir zināma prakse, ka māksla notiek pamestās fabrikās, bet Latvijā tāda gadījuma nav bijis. Latviešu skatītājiem neiet kopā teātris un fabrika. Savukārt to, kur atrodas Dzemdību nams, Latvijā zina visi, noteikti visas Latvijas sievietes, pat tās, kurām nav bērnu, un tas, kas šos gadus šeit notiks, kaut kādā ziņā būs saistīts ar pārdzimšanu," jaunajā teātra pagaidu nosaukumā Alvis Hermanis saskata gan funkcionālu, gan poētisku jēgu.

Pārvākšanās uz jaunajām telpām izraisījusi arī izmaiņas trupas sastāvā. Ārštatā pāriet Gatis Gāga, Iveta Pole, Varis Piņķis, Edgars Samītis, Andis Strods un Liena Šmukste. Kā literārās daļas vadītāja Jaunajā Rīgas teātrī sāks strādāt vācu kultūras telpu un starptautiskā teātra kontekstu pārzinošā teātra zinātniece Margarita Zieda.

"Es nezinu nevienu citu lugu, kurā tik daudz atklātos teātra daba, aktiera daba. Mani, šo izrādi veidojot, interesēja aktieru spēles stilu vēsture, tāpēc būs trīs dažādi cēlieni," par sezonas pirmo iestudējumu (pirmizrāde – 1. septembrī) – Jukio Mišimas Marķīzi de Sadu – stāsta Alvis Hermanis. Tā būs arī zināma simboliska sasaukšanās, jo Marķīze de Sada 1993. gadā bija režisora pirmā izrāde Jaunā Rīgas teātra lielajā ēkā, nodibinot radošu tandēmu ilgākam laikam ar kostīmu mākslinieci Večellu Varslavāni.

Visu rakstu lasiet pirmdienas. 21. augusta, avīzē Diena!