Iestudējuma pamatā ir somu kulta rakstnieka Arto Pāsilinnas (1942–2018) populārākais romāns Zaķa gads, kuru dramatizējumā pārvērtis Artūrs Dīcis. "Šis darbs jau kādu laiku stāvēja kā iecere izrādei," stāsta režisors, kura komandā šoreiz ir arī scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Inga Siliņa, gaismu māksliniece Krista Erdmane un komponists Jēkabs Nīmanis.
Par ko īsti ir Dzīvnieks? Par uzdrīkstēšanos pamest visu, aiziet no savas ierastās vides un ļauties kam pilnīgi neplānotam? "Par brīvību – iekšējo un ārējo," R. Suhanovs atbild. "Mums brīžiem šķiet, ka iekšējo brīvību var veicināt ārējas brīvības iegūšana, jo ir sajūta, ka dzīves problēmas, ikdiena kavē īsto dzīvi. Izrādē ir frāze, ka mežā lamatās nonākuši dzīvnieki grauž savu kāju. Uz ko mēs esam gatavi savas brīvības vārdā?"
Izstāstīt, vai un kā galvenajam varonim izkāpšana no sava "burbuļa" attaisnojas, nozīmētu izpļāpāties par izrādes finālu, R. Suhanovs spriež. Viņš tomēr norāda, ka varonis pamazām apjauš – aizmukšana no visa neko nemaina, jo, lai iegūtu iekšēju brīvību, ir jāuzvar savas iekšējās bailes un šaubas. "Viņš izrādes gaitā satiek dažādus cilvēkus no pilnīgi citām vidēm, arī viņiem ir savas bailes, prieki, laime, un šīs satikšanās, paskatīšanās caur viņu acīm uz savu paša dzīvi provocē apjausmu. Cita cilvēka dzīve kā mēraukla ir interesanta lieta…" saka R. Suhanovs. Izrādē spēlē Arturs Krūzkops, Daiga Kažociņa, Jānis Āmanis, Raimonds Celms, Mārtiņš Brūveris.
Alkas pēc brīvības raksturīgas arī citiem A. Pāsilinnas 36 romānu neparastajiem varoņiem, kuri galvenokārt ir vīrieši pusmūžā. Autoram ir teicama humora izjūta un stāstnieka talants. Viņš dzimis Lapzemē, kopš tīņa gadiem strādājis fizisku darbu, bijis meža cirtējs un laukstrādnieks, zvejojis un gājis medībās, un visas šīs nodarbes atrodamas viņa grāmatās, kad viņš no meža "iznāk laukā" un kļūst par žurnālistu un rakstnieku.
Vēlmi pamest visu un aizbēgt pazīst arī R. Suhanovs. Viņš to arī dara, tiesa, ne tik ekstrēmā formā kā Dzīvniekā. "Piemēram, pirms Lieldienām eju interneta gavēnī – nelietoju medijus un e-pastu apskatos tikai reizi pāris dienās." Tas palīdzot nošķirt, kur ir kaut kas no paša un kur – no ārpuses nākuši priekšstati, kādai jābūt dzīvei.
Padomā tikai!
Paulas Jēger-Freiman rēgs