Trešo gadu pēc kārtas pagājušās sezonas labākās bērnu un jauniešu izrādes izvērtē ne tikai pieredzējuši teātra kritiķi, bet arī īpaši izveidota skolēnu žūrija. Šogad tajā ir iesaistījušies dalībnieki no Rīgas, Lielvārdes un Jelgavas, ar viņiem man bija iespēja satikties vienpadsmit bērnu un jauniešu izrāžu skatīšanās maratona noslēgumā, kas finišēja Jaunajā Rīgas teātrī ar režisores Māras Ķimeles iestudēto darbu Reiz bijanebija.
Bērnu un jauniešu izrāžu izvērtēšanas procesā ietilpa arī brauciens uz Liepāju, kur skolēni noskatījās trīs iestudējumus. "Tajā bija daudz mūzikas un ritma," zviedru horeogrāfes un režisores Ingrīdas Oltermanes un viņas kolēģa Mikaela Strida veidoto kustību izrādi Ieklausies vējā Liepājas Leļļu teātrī izceļ Toms Mārtiņš (11), kurš pats mācās mūzikas skolā. Viņš uzskata, ka labai bērnu un jauniešu izrādei jābūt komiskai un radošai.
Vārdi "komisks", "jautrs", "smieklīgs" atskan ne viena vien jaunā kritiķa izteikumā par laba iestudējuma priekšnoteikumu. «Tas ir tas, ko viņi patērē ikdienā, – humoristiskus, pat sarkastiskus video internetā, » skaidro Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktiera mākslas otrā kursa studente (ar specializāciju – leļļu teātris) Alīda Pērkone, kura plānojusi un koordinējusi bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieku darbību.
Pirms izrāžu skatīšanās skolēni satikās ar Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvi, laik raksta Diena žurnālistu Ati Rozentālu, lai gūtu ieskatu teātra kritiķu darba specifikā. "Jāvēro apkārtējo reakcija uz izrādi," vienu no šī gada žūrijas pārstāvja ieteikumiem atceras Līvija (13), kura īpaši novērtē Dž. Dž. Džilindžera iestudējuma Sniegbaltīte un septiņi rūķīši tērpus un dekorācijas, ko radījuši mākslinieki Ilze Vītoliņa un Kristians Brekte.
Pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem veidoto darbu piesauc arī vecākā no bērnu un jauniešu žūrijas pārstāvēm Katrīna (14). Viņa piebilst, ka Dž. Dž. Džilindžera iestudējums Liepājas teātrī ar savu īpašo humoru spējis piesaistīt dažāda vecuma skatītājus – ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Izrādes veidotāju prasmi uzrunāt abas šīs atšķirīgās auditorijas vēl vairāki jaunie kritiķi nosauc par laba iestudējuma nosacījumu.
"Galu galā tieši vecāki vai vecvecāki ir tie, kuri mazajiem ķipariem pērk biļetes un dodas ar viņiem uz teātri," saka Alīda Pērkone un akcentē, ka šobrīd ir radusies tendence, ka pieaugušie aizved bērnus vai mazbērnus uz izrādi un paši iet pasēdēt kafejnīcā. «Es nebrīnos, ka tā ir noticis, jo daudzās jaunākajiem skatītājiem domātajās izrādēs viņiem nav kur piesiet sirdi," piebilst topošā leļļu teātra aktrise.
Runājot par kopējo situāciju, 14 gadu vecā Katrīna atzīmē faktu, ka Latvijas teātros ļoti trūkst iestudējumu tieši jauniešu auditorijai. Nekā nav, var pat nemeklēt! – uzsver meitene. "Tas ir vecums, kad bērniem domātās izrādes šķiet salkanas, bet pieaugušajiem veidotie darbi mēdz būt par smagu," uz trūkstošo starpposmu norāda Katrīna, kura, pateicoties sava opja iniciatīvai, ir redzējusi ļoti daudz pieaugušo izrāžu.
Diviem jaunākajiem žūrijas dalībniekiem Keitai un Renāram ir astoņi gadi. Tāpat kā iepriekšējās reizēs bērnu un jauniešu žūrijas veidošanas procesā Alīda Pērkone ir centusies ievērot līdzsvaru starp jaunāko un vecāko skolēnu skaitu, kā arī starp tiem, kuri teātri apmeklē regulāri, un tiem, kuri ir iemesti šajā vērtēšanas procesā kā mazzināmā pasaulē. "Turklāt trešajā gadā esam tikuši pāri Pierīgas robežai," atgādina koordinatore.
"Man patika izrāde Pēdu dzinējs Caps, jo tajā bija daudz piedzīvojumu," par Latvijas Leļļu teātrī iestudēto izrādi Ģirta Šoļa režijā atklāj Keita no Lielvārdes, kura ikdienā vairāk aizraujas ar fiziskām aktivitātēm nekā ar mierīgu sēdēšanu teātra skatītāja krēslā.
Skolēnu žūrijai ir atlicis vienoties par uzvarētāju un pašu rokām izgatavot balvu, kura tiks pasniegta Spēlmaņu nakts ceremonijā 23. novembrī.