Zojas Peļc’ dzīvoklis ir atbrīvojies. Tajā ievācas Volands ar savu svītu. Viņš ieradies Maskavā, lai tiktos ar Meistaru, kurš sarakstījis romānu par divtūkstošgadu seniem notikumiem Jerušalajimā, bet viņa mīļoto Margaritu padarītu par savas Pavasara balles karalieni. Katrs saņem pēc nopelniem – šādi tiek pieteikta režisores Indras Rogas versija par Mihaila Bulgakova romānu Meistars un Margarita. Iestudējuma pirmizrāde Valmieras teātrī – piektdien, 2. oktobrī.
Volanda evaņģēlijs trijās daļās
Bulgakova darbs tapis 11 gadu, līdz pat rakstnieka mūža beigām 1940. gadā. Romāna sižets ir daudzslāņains, un tajā cieši savijušies reliģiski, mistiski, satīriski un ekscentriski motīvi. "Gudri vīri par šo darbu spriež, ka tajā var atrast jebkuru tēmu," bilst jaunais režisors Jānis Znotiņš, kuram Valmierā topošajā iestudējumā uzticēta paša nelabā – Volanda – loma. Kopš nākšanas klajā 1967. gadā romāns piedzīvojis daudzus iestudējumus un ekranizācijas. Latvijā tas pirmo reizi izdots 1978. gadā Ojāra Vācieša tulkojumā, taču līdz šim nav ticis iestudēts pilnā apjomā. Izrāde Valmierā top pēc Indras Rogas veidotā dramatizējuma, un tajā iesaistīta liela daļa Valmieras teātra aktieru trupas. Meistaru atveidos Ivo Martinsons, viņa Margarita būs Elīna Vāne.
Izrādes darbība ritēs iepriekš teātrī iestudētās Bulgakova lugas Zojkina kvartira dekorācijās. "Tas ir loģisks risinājums – kā Zojkina kvartira turpinājums," saka Jānis Znotiņš, kuram šķiet simpātiska ideja par savstarpēji saistītu izrāžu tapšanu. Viņa attēlotajam Volandam šajā iestudējumā piešķirta centrālā loma: "Ne velti izrāde pieteikta kā Meistars un Margarita, Volanda evaņģēlijs trijās daļās."
Jānim Znotiņam šis būs otrais aktierdarbs uz lielās skatuves. Pirmais tapis pagājušajā sezonā režisora Reiņa Suhanova izrādē Balle būs. "Šobrīd es izdzīvoju ļoti laimīgu posmu, jo varu izmēģināt visu, ko teātra pasaule spēj man dot," par savu iejušanos aktiera ampluā saka Jānis Znotiņš, kurš 2013. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju ar režisora diplomu kabatā. "Man šķiet, ka ir normāli, ja režisors no sākuma spēlē kā aktieris. Šīs divas izrādes man ir ļoti daudz devušas, lai saprastu, kā aktieris domā." Jānis šo pieredzi pielīdzina būšanai abās frontes pusēs.
Neviena pozitīvā varoņa
"Tas ir eksāmens ne tikai Rogai un Valmieras teātrim, bet simboliskā nozīmē Latvijas teātrim vispār," gaidāmo iestudējumu intervijā Latvijas Radio raksturojusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. "Es šai ažiotāžai neesmu pakļāvies," ar Meistara un Margaritas skatuves versiju saistītās gaidas komentē Jānis Znotiņš. "Vienā brīdī es sapratu – cik labi, ka iepriekš nebiju lasījis šo romānu, jo man nav stingra viedokļa par to. Indra Roga, es esmu gatavs uzklausīt jūsu viedokli, un to mēs arī realizēsim!"
Jānis Znotiņš uzskata – aktierim pamatā jāīsteno režisora iecere. "Es izlasīju dramatizējumu – man patika! Indra Roga tajā uzbur ainu par kārtību zemes virsū, Volanda un Dieva attiecībām." Tomēr bez savstarpējām diskusijām par šī romāna interpretāciju trupa neiztiekot. Par darbu kopā ar Indru Rogu Jānis Znotiņš saka: "Mūsu sadarbība ir ideāla." Studiju laikā režisore bijusi viņa pasniedzēja. "Mums nav savstarpējas barjeras, mierīgi varam izrunāt lietas, viņa atklāti var pateikt – tu nemāki tekstu! Iemācies!"
"Romāns ir ļoti negatīvi lādēts. Tajā nav cerības stariņu, neviena pozitīvā varoņa," par Bulgakova darbu saka Jānis Znotiņš. Kura būs izrādes galvenā tēma? Tai cauri vijoties nojausma, ka daudzas lietas dzīvē mēs saprotam tikai tad, kad ir jau par vēlu. "Tas ir šausmīgs brīdis," piebilst Jānis Znotiņš un atklāj, ka šī liktenīgā apjausma nepaslīd garām arī viņa Volandam. "Pats skaistākais Volanda stāstā ir tas, ka Dievs vienmēr viņam ir pussoli priekšā. Tā ir milzīga nebeidzama cīņa. Pamatīgs trilleris," viņš apraksta sava varoņa drāmu.
"Viņš ir tāda netverama prāta shēma, loģika," Volanda tēlu, kas ir pats ļaunuma iemiesojums, raksturo Jānis. "Viņš izmanto kalambūrus, nekad nemelo, runā taisnību. Uz grāmatas beigām Volands saka: "Ja nepastāvētu ļaunums, kāda nozīme būtu labajam, un kā izskatītos zeme, ja no tās vaiga izgaistu visas ēnas?"" Vecais sofists! – tā uz šo Volanda frāzi atbild viens no Meistara un Margaritas varoņiem.
Viss sākas garderobē
2009. gadā Jānis Znotiņš aizgājis no darba reklāmas aģentūrā, lai apgūtu režisora profesiju. "Sapratu, ka tajos darbos, ko esmu darījis, man nav nekādas brīvības. Es biju pabeidzis Ģeogrāfijas fakultāti, pēc tam strādāju nekustamajos īpašumos, pēc tam reklāmas aģentūrā par projektu vadītāju... Likās, jāiet uz režisoriem, jo režisors visu nosaka pats."
Vai izvēli saistīt dzīvi ar teātri kaut kādā mērā noteicis tas, ka Jāņa brālis ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš? "Lielāka ietekme bija tam, ka es biju strādājis Jaunajā Rīgas teātrī par garderobistu," teic jaunais režisors. Šis darbs radījis romantizētu skatu uz teātra dzīvi. "Kad sākas sadzīviskās lietas, nekā romantiska vairs nav." Iepriekš gūtā dzīves pieredze tagad palīdz profesijā. "Ko tad režisors dara? Viņš uz skatuves liek citu cilvēku dzīvi, kuru vajag saprast, īstenībā just… Posms līdz akadēmijai, kādi astoņi gadi, bija laiks, kad es sapratu, kā cilvēki šodien sitas."
Jāņa Znotiņa režijas diplomdarbs – izrāde Virve – 2013. gadā tapa Valmieras teātrī, kur iepriekš ar domubiedru Reini Suhanovu bija iestudēta izrāde Bezkaunīgie veči. "Juridiski esmu saistīts ar teātri atsevišķos projektos, taču izjūtu pietiekami lielu patriotismu pret Valmieru," saka režisors. Kopš studiju beigšanas Valmierā katru sezonu tapis viens viņa iestudējums. Decembrī Jānis Znotiņš sāks iestudēt Harija Gulbja Medību pili, pirmizrāde notiks februārī teātra Apaļajā zālē. "Es visus savus aktierus lēnām baidu, ka ar katru iestudējumu kļūstu aizvien neciešamāks."
"Agrāk likās, ka man patīk ķimperēties ar mazām lietām, mazo zāļu skatuvēm, bet tad es sapratu, cik lieliski ir zīmēt lielas ainas, milzīgas darbības! Tas mani tik ļoti aizrauj," par sastapšanos ar lielo skatuvi, veidojot vasarā notikušo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Tautas deju kolektīvu laureātu koncertu Dailes teātrī, stāsta Jānis Znotiņš. "Es ceru, ka nākamajā sezonā Evita Sniedze man atļaus Valmierā beidzot kaut ko iestudēt uz lielās skatuves," viņš piebilst ar smaidu.
Pašlaik Jānis Znotiņš bauda režisora profesijas sniegto brīvību, teātris viņam nav vienīgā vieta, kur darboties. "Mans pašmērķis nav iesisties kaut kur un kļūt par štata režisoru. Būšu – jauki, nebūšu – arī jauki." Viņu aizrāvis darbs ar deju koncertiem. "Man ir pārliecība, ka ar deju var izdarīt arī ko interesantāku, nevis tikai dejot laukumos un taisīt zīmējumus, bet nest kādu stāstu." Savukārt galerijā Istaba otro sezonu notiek bērnu rīti, kuros tiek izrādītas Jāņa Znotiņa iestudētās Istabas fabulas: "Tur es varu izbaudīt savu privāto teātri."
Meistars un Margarita
Valmieras teātra Lielajā zālē 2., 3.X plkst. 18.30, 4., 24.X plkst. 13
Biļetes pārdotas