JRT ar iestudējumu Rīga. Urbānie mīti debitē rakstnieks Jānis Joņevs un režisors Mārcis Lācis

Papīri kārtībā. Labi. Grādi ir. Labi. Literārs lasījums. Nav slikti. JRT probb-llēma. Plašu, vērienīgu uzvedumu naff! Pieticīga skatuves druvas kopšana. Nu ja, uz pārvākšanos gaidot. Pekeles jākrāmē. Tāda čemodānu atmosfēra. Cerēsim uz to labāko. Liene Šmukste, manuprāt jauks cilvēks, apzinīga un sava talanta robežās veic savus uzdevumus, tagad būs atpazīstama ar epizodisku lomu "Saplēstajā krūzē". Jauki. BET JRT vēriena nevaid, čabināšanās pa liepu lapām, kas vēl nav pat īsti plaukušas. Apsveicu Vili Daudziņu ar galveno lomu Strindberga "Tēvā". Pārsita ģēniju Gundaru Āboliņu kā nieku, pārgrauza žurks graudu vidū pušu. Malacis! Viļa nopelni- patstāvīgais, neatlaidīgais darbs, kam dažs labs piesavinājies autorību. Piemēram, "Vectēvs". Faktiski tādu īsti vērienīgu lomu nav spēcīgā dramaturģijā nav bijis. Nu ir. Ceru un vēlu JRT atdzimt, BŪT!