Kā viņi saskatās, kā nepārtrūkst dialogs

Bez medicīnas izglītības man nav tiesības taisīt analīzes, tik vēlos atgādināt, ka Ģ.J. un U.D. ir to MŪSU valsts personību skaitā, ar kuriem VARAM LEPOTIES!

Latvijas Televīzijas mājas lapā kā "Kavalieru viltības" reklāmteksts ievietota padlatvijas kultūras čekista Arvīda Griguļa slavējošā recenzija. No šī kultūrvēstures analfabētisma patiešām gribas vemt.

Ulda Dumpja slavinājumam gribētos pievienot vēl vienu - Uldim piemīt RETAIS talants pārliecinoši iemiesoties citās tautībās. Bija tāda franču komēdija "Krīt klaudzot durvis," kur Uldis atveidoja ģimenes galvu un viņā raugoties bija tāda sajūta, ka viņš runā nevis latviski, bet franciski. (Šo izrādi, mīļo Silvij, arī skatījos vairākkārt, bet nevis dēļ lētajām biļetēm un izklaides pasākumu ierobežotā skaita Rīgā, bet dēļ Dumpja, Maigas Grīnbergas, Lilijas Ērikas un Herberta Zommera virtuozās spēles!) Ābramu te jau pieminējuši visi četri apskatnieki. Otrs tāds aktieris manā pieredzē ir bijis tikai viens - Rods Staigers - kad skatoties viņu filmā "Doktors Živago" bija tāda sajūta it kā viņš runātu krieviski. Jakovļevu un Dumpi patiesībā nevar salīdzināt, tāpat kā nevarēja salīdzināt Hariju Liepiņu un Edvardu Pāvulu Dailē. Jakovļevs un Liepiņš šarmanti darbojās savā paštēlā; kamēr Dumpis un Pāvuls pieder tūkstošveižu kategorijai.

(Zagorskis un Norenbergs nebija "sutku un klengu" kursā. Viņi bija vienu kursu iepriekš - ar nelaiķēm Feldmani, Krauzi un Brodeli; ar sīksto Cauku, ar Nollendorfu, ar Āboliņu, kuru Jaunušans uzskatīja par ģeniāli talantīgu; ar Freibergu...) Par "Liliomu" tomēr gribētos iebilst Silvijai Radzobei - uz to gan negāja vairākas reizes "lēto biļešu un ierobežoto izklaides piedāvājumu dēļ." Gāja vismaz divas reizes, jo gribēja redzēt ABUS Liliomus un pēc tam varētu viesībās draugu pulkā strīdēties, kurš no viņiem bija tas ĪSTAIS Lilioms. Strukai-Zolei: Kairiša varbūt bija Jaunušana sievietes tips - slaida un drusku līdzīga Špīlbergai, bet noteikti ne "teātra ideālā sieviete"; - tā jau nu tomēr bija un palika Liedskalniņa. Žēl, ka šajā aptaujā nebija pieaicināti Hausmanis, Burtniece, Akurātere - tie, kuri par Jakovļeva un Dumpja karjeru zinātu reminiscēt vēl kopš abu pirmajiem soļiem uz skatuves. Un vēl Silvijai: "kļūda, kļūda, kļūda" Lorencačo skanēja Inta Burāna balsī Filipo Stroci lomā...

ŠIE VĪRI PATIESI SASKATĀS, REDZ VIENS OTRU, SAPROT, dziļi ieklausās, uzkrāj un atbildīgi nes tālāk savu veikumu un sava teātra vēsturi. VĪRI, VĪRIEŠI, PERSONĪBAS- kas pretstatā esošajam pašlaik naski brūķētajam zēnu baram, pisēniem, kas dažbrīd, atvainojos, nešķiet , ka kādudien vīru dižumu sasniegs, manī izraisījušas daudzveidīgas pārdomas, kas nav gluži tiešā ar abiem sumināmajiem korifejiem. Man svarīgās lomas izvēlēšos pats ( jo taču demokrātija). Ģ. JAKOVĻEVS un U. DUMPIS- Jena kuģa puikās, Gulbja lāča bērnos, "Skroderdienu" ļaudīs, tad jau pie lielām lomām izsitušies- Bekmanis ( Uldis), Dons Žuans un Raiņa Uldis ( Ģirts), Pičuks ( Uldis) "Mīļā dārgā stūrētājs Nils ( Uldis), Mičs ( Uldis)...tad abi uz kaušanos un iekšā saukšanu par Liliomiem...Lorencačo ( Ģirts), "Krīt klaudzot" Tēvs ( Uldis), tad abi apdāvinātie "Kavalieru viltības" prātnieki, Figaro ( Ģirts), " Pīļu mednieks " Zilovs ( Uldis), Andrejeva pļauku saņēmējs ( Ģirts), Rakitins ( Uldis), Viljamsa Šānss Veins ( Ģirts), Elektras Aigists ( Uldis), daudz par maz pieminēta, bet no tiesas diža, dziļa Horija ( Uldis) un Žanetes (A. Kairiša) saspēle pie moldāva Jona Škurjas, "Moljēra" Šarons, "Skrandaiņu" Feliče. Ceplis, Kangars ,Rābemanis( Uldis), šekspīriskie Antonija ( A. Kairiša un U. Dumpis, blaumaņcaužēlots Ābrams ( Uldis), abu sacensība Bruknera Napoleonā, Pētersona Jagailis ( Ģirts), Putniņa kolhoza "ķeizars", kam tā visa teikšana "Būdā"( Uldis), "Zaļās zemes" Brīviņš ( Uldis) un Švehemeirs ( Ģirts), šarmantais acālijas ziedinātājs (Uldis), kas neprāta prātā, kaislē un smalkajā galantumā piebūra Lāsmu Kugrēnu... Un tad jāmin visai juceklīgi laika grieži- Kublinska varas mirklis, Krodera radošie un reizēm neizprotamie mēģinājumi, tad atkal EDMUNDA FREIBERGA drošākais uznāciens, kas solīja kārtību, līdzsvaru daudz savandītajā teātra kārtībā, kurā piedalījā Regnārs un Krilovs ( ar sevišķām neveiksmēm uz lielās skatuves), paviesojās Kacs, teātris piedzīvoja restaurāciju, vēl Jaunušana pēdējie uzvedumi... LIELS JUCEKLIS GADU GARUMĀ. Tad gribētos bilst par aktieru kursiem. Grūts pārbaudījums nāca ar "klengu un sutku kursu", kur tomēr Skanis, Šoriņš, Brauna, Kugrēna, Zagorskis, Lūriņš, Kaijaks, Norenbergs vēl viens konservatorijas- Ķirsone ( virzīta un izmesta), Bonāte, Slucka, Rudolfa, Rijnieks, Lisners, Reinis, ( par pašu skaistāko dēvētā, ar pārpasaulīgiem epitetiem apbērtā Vizma KVĒPA- Ozoliņa, pa pelnam, pa vējam palaistā...Kroders, tā saucamais Liepājas kurss, kura stāvus Liepāja gan neieraudzīja. Te iepazinām Pugu, Jančevsku, Hiršu, Laizānu...No Daugavpiliešiem Indra Roga stabili ansamblī iekļāvās. Tad no Ķimeles, Pētersona kursa laimējās Anžem, Gaismiņai un kā šķita premjera statuss kā Dieva nolikts gūlās Ivara Stonina ceļā, tomēr vai sauktu to par laimīgu šūpuli kārtu vai ražena ceļa likumu, viss samežģījās, saļodzījās tā ka ne FINKA loma nelīdzēja. Ne te meklēt iemeslus, ne apdziedāt iznākušo, tomēr šo pielikumu sacerēju viena iemesla dēļ, ka BIOGRĀFIJAS vairs neveidojas. Nāk arvien jaunie klāt, ka man šķiet, liela bēda par viņiem turēta netiek. KULTŪRAS AKADĒMIJA ražo, no atlašu atlasēm atkal atmeklēs sāņus, pasviedīs malā, garas kājas, smuki augumi, dziedātprasmes visiem gana... Piedodiet, bet KA un Universitāte štancē, ražo, konveijerē, galvenokārt lai pedagogiem vietas un algas saturētu. Kā Silvija Radzobe reiz teica: pirmoreiz sajutu atalgojumu ( naudā), ko sajutu sevis cienīgu saņēmusi. Tad domāju- redz, teātra zinātniece LILIJA DZENE būtu varējusi ko pamatīgu, kreftīgu un fruntelīgu pateikt, bet zintniece to jau ir izdarījusi savās grāmatās, rakstos, recenzijās. Lilijas Dzenes darbs un atstātais mantojums nevar būt par augstu novērtēts. Te, ja salīdzina, tādas putas strautam pa virsu nošūmējušās. Kā būs tālāk? Piedodiet, ja kādu esmu aiskāris dziļāk, kā pats sevi par to visu domādams. VĒLU ABIEM NACIONĀLĀ TEĀTRA GRAND-PĪLĀRIEM VESELĪBU, kā teiktu Uldis Dumpis "Baznīcā:, raženu darbu, saticīgu un laimīgu mājas dzīvi un VEIKSMI, visā veiksmi, kas nāktu vēl tajā ceļa gabalā, kas mums kopīgi staigājams.