Režisore Paula Pļavniece un dramaturģe Justīne Kļava sadarbojušās ne vienā vien projektā. "Kopā strādājot, mēdzam runāt par visādām lietām, notikumiem, procesiem, kas mums ir apkārt. Dalāmies pārdomās, strīdamies, vienojamies par kopsaucējiem. Un kādā brīdī nonācām arī pie šīs lugas Tas, ko mēs nedzirdam tēmas," ar radošo procesu iepazīstina Paula Pļavniece. Lugas tēmu var ieraudzīt draugos, kolēģos. Galvenā varoņa Ņikitas dzīve bija sakārtota. Viņam bija cienījams literatūras skolotāja darbs pilsētā, mašīna un kopdzīve ar mīļoto meiteni, ar kuru drīzumā ieplānotas kāzas. Bet vienā dienā viss pagriezās citādi. Ņikita atgriežas dzimtajās mājās pie mātes, kas viena rūpējas par savu plānprātīgo tēvu. Viņš satiek skolas laika draugus. Un tad seko viedie jautājumi. Kas esmu esmu? Kā dzīvot tālāk? "Tā ir mūsu paaudzes problēma, jo sarunās ar citiem – vecākiem – cilvēkiem viņiem tas šķiet bērnišķīgi, viņi nesaprot. Zem neapmierinātības ar sevi, citiem un apstākļiem ir paslēpusies depresija, sākuma pazīmes veģetatīvajai distonijai, panikas lēkmēm," situāciju vispārina Paula Pļavniece.
Daugavpils teātrī iestudēto izrādi varētu klasificēt kā traģikomēdiju, bet par psihoterapijas seansu to nevarētu saukt. "Tas ir mudinājums ieraudzīt problēmu sevī un citos. Caur izrādes vārdiem kāds varbūt sapratīs, kad izskan sauciens pēc palīdzības. Kāpēc jauni cilvēki neatkarīgi no materiālā nodrošinājuma un šķietamās dzīves kvalitātes aizvien biežāk sirgst ar izdegšanu, mentālās veselības traucējumiem un jūtas neapmierināti ar sevi un savu eksistenci sabiedrībā?" režisore skaidro izrādes mērķi.
Kas ir "tas, ko mēs nedzirdam", izrādes nosaukumā? "Depresija ir tāda pati slimība, bet atšķirībā no iesnām vai satraumētas rokas vai kājas mēs to neredzam. Par mentālās veselības problēmām cilvēki izvairās runāt, iespējams, arī tāpēc, ka paši nesaprot, kas notiek. Apkārtējie nepamana, kad kādam ir vajadzīga uzmanība," paskaidro Paula Pļavniece un piebilst – lai gan izrāde paredzēta skatītājiem no 14 gadu vecuma, vecuma robeža, iespējams, tiks mainīta. "Paskatīsimies, kā šo tēmu uztver jaunieši, jo faktiski mentālās problēmas raksturīgas arī pusaudžiem."
Lugu Justīne Kļava rakstīja latviešu valodā, bet krievu valodā to tulkojis Daugavpils teātra režisors Oļegs Šapošņikovs. "Man ļoti patīk Daugavpils teātra aktieri, viņos redzu lielu potenciālu, aizrautību un arī vēlmi strādāt. Ar viņiem kopā strādājot, ir tāda netverama, laba, radoša sajūta," teic Paula Pļavniece. Izrādē lomās iejutušies Miroslavs Blakunovs, Jurijs Losevs, Milena Savkina, Mihails Abramovs u. c.